Apmaiņas projektu neapstiprināja, Guna dodas uz Turciju, es mazākos apmēros uz Vāciju, vēl citi ir Francijā, Lielbritānijas dažādākajos nostūros, arī Amerikā. Jo vairāk dara, jo vairāk var izdarīt. Mani pēdējā laikā pievelk keramika. Pārējos krāsainos smukumus esmu mazliet atstājusi novārtā. Un tehnika ar mani nedraudzējas, starp citu.
Ja izdosies, man būs Jāņi bez gaļas un alus. Par šausmām citiem. Ja nē, es palikšu rudzupuķu un magoņu laukā, 1/1000000000 daļa stāv vāzē. Sarkanas magones un zilas rudzupuķes, krāsaaini nudien! Šis vasaras krāsa ir zaļš.
Sākumā bija nekas, kas uzsprāga un no tā radies tu.
Pirmo dienu debesīs nav neviena mākoņa, tikai gaišzilas debesis, tomēr ne pārāk vasarīgs noskaņojums.
Tas laikam pēc visiem "tā jābūt" skaitās nepareizi, ka draugus es protu mīlēt vairāk kā ģimeni. Un mājas man ir tur, kur es nedzīvoju, jo es vispār esmu viens savāds cilvēks, kam nevajag sienas, bet pietiek tikai ar jumtu. Sajūta, ka nekam nav jāatskaitās par pasaules malu, kur atrodies, jo pats īsti nevari zināt, plāni un arī pēkšņi notikumi, neviltota sirsnība, asaras tiem, kas neprot raudāt, nepārtraukta darbošanās, bet brīvība cauri visam.
I once was lost, but now I'm found.
Take me back to heaven - Post a comment
Pirmie čiepstieni