January 2010   01 02 03 04 05 06 07 08 09 10 11 12 13 14 15 16 17 18 19 20 21 22 23 24 25 26 27 28 29 30 31

Being John Malkovich

Posted on 2008.11.15 at 11:53
Current Mood: listless
tā kā šorīt atkal jau jābūt darbā, vakardienas nakts neizvirzīja labākus piedāvājumus par kādu filmu, un, no noskaņai atbilstošajām mētājās arī šī.

Pilnīgs abstrakts, neticami, ka kaut ko tādu pavisam līdz galam vēl nebiju redzējusi - iespējams, gan,tas tikai apliecina, ka visas lietas notiek noliktā laikā, un droši vien kādu laiku atpakaļ, es pat nespētu uztvert šo..sirreālismu kīno.

Pēc gļūmīgās iešļūkšanas Malkoviča galvā,
protams, ar īes nepaliku vienaldzīga, nevienu nepārsteidzot, sakot, ka man patīk Džons Malkovičs.
bet kur nu bez vismaz pāris diskutabliem jautajumiem un atklāsmēm.

piemēram par to, kā iespējams nonivelēt tradicionālās ģimenes vērtības un cik šķebīgas šādas...bi-tri-homo-metro-seksuālas attiecības izskatās no malas;
un par to, kam tad vispār kalpo ( ja kalpo?) seksualitāte?
cik absurdi tālu cilvēki spēj nojaukt dabiskās robežas, zaudējot spriestspēju instinktu vadīti.

par to, cik milzīga tieksme pret varas mājo lielā daļā cilvēku,
cik niecīga kļūst cilvēka personība un esība kāda acīs, brīdī, kad tiek iegūta vara pār šo bezspēcīgo upuri.
un,protams, jautajums par to, cik lielu vērtību mēs paši piešķiram gan sev, gan apkārtējiem?

un vai DŽonzs(?) mēģina dekonstruēt īstas mīlestības eksistenci mūsu gadsimtā kā tādu?

un visbaidzot tiešām sirreālā, ģēniālā epizode, kurā Mallkovičs nonāk pats savā galvā
(MAlkovič? MAlkovič, malkovič..?! MAAAALKOVIČ!!!!!!!!!!),
kā arī sieviešu pakaļdzīšanās caur Malkoviča zemapziņu..,

nu, ārkārtīgi, ārkārtīgi tieši psiholoģiski uzrunājošs darbs,
kas konfrontē ne tik daudz ar spēju ielūkoties citos, bet arī- pašām ar savām slēptajām domām, apzināto/neapzināto,
tāds flirts ar psihoanalīzi, izaicinājums "normālajai" (average) pilsoņa psihei.
bet kurš var būt pārliecināts, ka arī viņa galvā kāds nav izveidojis portālu savai parazitārajai eksistencei?

es, piemēram, jau sāku šaubīties,
lai gan viens ir skaidrs - nekad mūžā es negribētu būt kāds cits, nevis Žozē,
nu jau nu tiešām negribētu..
(un šķiet, kaut vai šis secinājums filmu padara skatīšanās vērtu..)

Previous Entry  Next Entry