logoss
Posted on 2008.11.10 at 11:13Current Music: Massive Attack
.
NO kāda materiāla sastāv dzīve?
pavisam nopietni, no kā veidoti visi šie redzamie un taustāmie procesi, kurus mēs kabinām vienu pie otra ik pēc pagājuša laika nogriežņa. viss tas,ko iespējams empīriski pierādīt un aprakstīt, atkārtot vēlreiz,kaut gan pat atkārtojums nav tik viegli iespējams, kaut arī pieļautu, ka materiāls mums ir zināms.
tumst.krēslo.
pavisam pelēki, samilzuši krūmu un koku tēli,smalkā simfonija, kas veidojas no lauku dažādo faktūru un krāsu pārklājumiem vienai pār otru. melna, smaga uzplēsta zeme, mitrums un sala tuvošanās miklajā,siltajā gaisā. debesis,kas vienmēr pirms nakts iegūst pārdabisku pievilkšanas spēku un iesūc sevī visu mūsu apzināto prātu, atstājot tikai nepārliecību, neziņu un tik spēcīgu neaizsargātības izjūtu, ka
ja tajā iedziļinās,es nezinu,vai to vispār maz iespējams noliegt. Pārcilvēcisko.nepierādāmo.
zemes smarža,kas laužas cilvēkā kā pēcnāves vīzija par īstāku un spēcīgāku realitāti.
jo,
ja iespējams noteikt vienu matēriju, tad, varbūt, var atrast iespēju kaut ko uzzināt arī par to pārējo kuru mēs nespējam iekļaut savās 4/5 dimensijās. KURU, tādēļ, ka tas ir, tam jābūt saprātam,pie kam, kaut kam tāam, kas nācis no Dieva,kas ir skaidrs no sākuma līdz beigām, bet tajā pašā laikā pilnīgi neizzināms ar šīszemes spējām.
un KĀ iespējams
paplašināt savu materiālu līdz pārmateriāla robežai,
padarīt sevi modru ,un vērīgu un spēcīgu, tādu,kurš spēj pamanīt arvien vairāk
sajust arvien dziļāk un patiesāk.
kur kas un kā.?
NO kāda materiāla sastāv dzīve?
pavisam nopietni, no kā veidoti visi šie redzamie un taustāmie procesi, kurus mēs kabinām vienu pie otra ik pēc pagājuša laika nogriežņa. viss tas,ko iespējams empīriski pierādīt un aprakstīt, atkārtot vēlreiz,kaut gan pat atkārtojums nav tik viegli iespējams, kaut arī pieļautu, ka materiāls mums ir zināms.
tumst.krēslo.
pavisam pelēki, samilzuši krūmu un koku tēli,smalkā simfonija, kas veidojas no lauku dažādo faktūru un krāsu pārklājumiem vienai pār otru. melna, smaga uzplēsta zeme, mitrums un sala tuvošanās miklajā,siltajā gaisā. debesis,kas vienmēr pirms nakts iegūst pārdabisku pievilkšanas spēku un iesūc sevī visu mūsu apzināto prātu, atstājot tikai nepārliecību, neziņu un tik spēcīgu neaizsargātības izjūtu, ka
ja tajā iedziļinās,es nezinu,vai to vispār maz iespējams noliegt. Pārcilvēcisko.nepierādāmo.
zemes smarža,kas laužas cilvēkā kā pēcnāves vīzija par īstāku un spēcīgāku realitāti.
jo,
ja iespējams noteikt vienu matēriju, tad, varbūt, var atrast iespēju kaut ko uzzināt arī par to pārējo kuru mēs nespējam iekļaut savās 4/5 dimensijās. KURU, tādēļ, ka tas ir, tam jābūt saprātam,pie kam, kaut kam tāam, kas nācis no Dieva,kas ir skaidrs no sākuma līdz beigām, bet tajā pašā laikā pilnīgi neizzināms ar šīszemes spējām.
un KĀ iespējams
paplašināt savu materiālu līdz pārmateriāla robežai,
padarīt sevi modru ,un vērīgu un spēcīgu, tādu,kurš spēj pamanīt arvien vairāk
sajust arvien dziļāk un patiesāk.
kur kas un kā.?