dekoltē

Pirmais,ko no šodienas gribēšu atcerēties -
savas skaistās,naivās cerības par pieaugušiem vīriešiem, kuras kā parasti izrādās liekas,

gaidu- gaidu,
vienu gājienu sadzert tēju,vienu iepazīšanās pasākumu, vienu pavisam draudzīgu taču karstu disputu, vienu domu apmaiņas notikumu;
nu,vismaz kaut kādu atbildi manam aicinājumam,
TAČU TAD, kad es šorīt secinu, ka manu vakardienas -pēcpusdienas vēstuli neviens pat nav izlasījis, salīdzinot to ar PIEKTDIENAS VAKARA faktoru,
saprotu, ak, kādas muļķības es iedomājos -- kādam taču ir arī jāvelta laiks izklaidēm un alkoholam,
lai pēc tam varētu tapt smeldzīgās pārdomas par to, cik iedomīgs un nicinām ģīmis skatās pretī no spoguļa pēc tamlīdzīgiem pasākumiem, slavēts Allahs(!),ja kādam ienāktu prātā vismaz pabrīdināt nabaga dilstošo meiteni,
muļķības, pret tādām lietām man jau sen vajadzēja būt imūnai ,
vai tiešām es nekad tā arī nekļūšu pieaugusi?

nu labi,.
KATRĀ ZIŅĀ
pirms tam (vai arīpēc tam, īsti nezinu kā to nosaukt)
apsvērdama piektdienas vakara iespējas, iet- neiet uz FutureShort-iem,
naudas nav, vēlmes ar ne īpašas,
nolemju - atdot sevi vienīgajam, kas ir pieejams, un, nē, tas šoreiz nav ne vanna, ne alkohols, ne ēdiens,ne dejas,
nē, es nododu sevi Trīra traģiskajās rokās.

bet par to pēc brīža.