kāpēc visa pasaule šodien, jau sākot no pagājušās Latvijas dzimšanas dienas,
ir viena milzīga, neciešama huiņa,
viss un visi apriebušies, jātiekas ar cilvēkiem, kurus negribu redzēt,
bet tas viens pats, kuru gribu redzēt, izrādās negrib redzēt mani.
un šovakar divas reizes jāiet ciemos un jācep divi dažādi kēksi,
bļe, man pat cept neko negribās, vien iegrimt nomacošās mūzikas skaņās un rīt asaras apmēram tā, it kā man pašlaik būtu gadu sešpadsmit, un varētu slīkt izmisumā par to "cik vientuļa es jūtos un kā neviens mani nesaprot un kā man ,kā izrādās, nav neviena īsta draUga, tad, kad man to vajag... a-A-A!!"
ir viena milzīga, neciešama huiņa,
viss un visi apriebušies, jātiekas ar cilvēkiem, kurus negribu redzēt,
bet tas viens pats, kuru gribu redzēt, izrādās negrib redzēt mani.
un šovakar divas reizes jāiet ciemos un jācep divi dažādi kēksi,
bļe, man pat cept neko negribās, vien iegrimt nomacošās mūzikas skaņās un rīt asaras apmēram tā, it kā man pašlaik būtu gadu sešpadsmit, un varētu slīkt izmisumā par to "cik vientuļa es jūtos un kā neviens mani nesaprot un kā man ,kā izrādās, nav neviena īsta draUga, tad, kad man to vajag... a-A-A!!"