dekoltē
un sniegavētra
piemēram,
Posted on 2009.11.02 at 00:26Current Music: The Cinematic Orchestra, - Motion&Every Day
Baigi gribas arī noķert to tēlainību, nu, zini, tādu tēlainību, kur nerunā vienkārši par gudrām lietām un dažādām lielākām un mazākām jēgām, kas arī ir svarīgi - bet galu galā izdara to visu ar glanci. Vai vismaz ar savu īpašu tonējumu. vai vismaz ar faktūru un atmosfēru.
Nosaucot lietas neīstajos vārdos, kas lietām tomēr ļoti labi piestāv.
Te tādus arhīvus uzrakņāt nav grūti,
daudz grūtāk noķert to tēlainību, kura, kā jau teicu, nekad nevar tikt sasniegta pilnībā.
un vispār, arī tāda kā dilemma. Lai gan jau pieminēta un lai gan jau pasen.
Skan apmēram tā - ja izvēlies normālu, baudāmu dzīvi, kas tīra no vājprātam līdzīgām emociju lēkmēm, mikrotraumu pārvēršanai taifūnos un asaru liešanai kā gaišos vasaras rītos, tā tiešām sūdīgās, dubļainos , plančkainos rudens vakaros,
tad vari atvadīties no daiļrades vieglajiem glāstiem,
un vari apmēram sev prātā ieskicēt, ka turpmāk, lai uzradītu kaut ko citu, izņemot Tiramisu, ābolu strūdeli ar valriekstiem nu vai vispār, jebkādu ēdienu, vai rokdarbu, vai tamlīdzīgi, - tad tev būs izciest zināmas mokas, un , pirmkārt, ceļu cauri tūkstošiem sākotnējo prātu anestezējošo loģisko domu, kuras ikdienā kalpo kā tavs darbarīks.
nu te tā dilemma,
radīšanas aktu trauslums kaut kā ļoti kontrastē ar loģisko saprātu.
Un kas to vispār būtu domājis, ka es pati kaut kad sūdzēšos par loģiskā saprāta uzbāzīgumu.
Bet var jau būt ir tā, ka zāle patiešām ir zaļāka otrā pusē.
Bet varbūt vēl tā, ka galu galā kāda dzīves uzskats savā sarežģītajā izpausmē, pēc būtības ir tik vienkāršs, ka smalkos vārdos tam nemaz nav vietas.
ticību, cerību, mīlestību - es domāju.
Piemēram,
Nosaucot lietas neīstajos vārdos, kas lietām tomēr ļoti labi piestāv.
Te tādus arhīvus uzrakņāt nav grūti,
daudz grūtāk noķert to tēlainību, kura, kā jau teicu, nekad nevar tikt sasniegta pilnībā.
un vispār, arī tāda kā dilemma. Lai gan jau pieminēta un lai gan jau pasen.
Skan apmēram tā - ja izvēlies normālu, baudāmu dzīvi, kas tīra no vājprātam līdzīgām emociju lēkmēm, mikrotraumu pārvēršanai taifūnos un asaru liešanai kā gaišos vasaras rītos, tā tiešām sūdīgās, dubļainos , plančkainos rudens vakaros,
tad vari atvadīties no daiļrades vieglajiem glāstiem,
un vari apmēram sev prātā ieskicēt, ka turpmāk, lai uzradītu kaut ko citu, izņemot Tiramisu, ābolu strūdeli ar valriekstiem nu vai vispār, jebkādu ēdienu, vai rokdarbu, vai tamlīdzīgi, - tad tev būs izciest zināmas mokas, un , pirmkārt, ceļu cauri tūkstošiem sākotnējo prātu anestezējošo loģisko domu, kuras ikdienā kalpo kā tavs darbarīks.
nu te tā dilemma,
radīšanas aktu trauslums kaut kā ļoti kontrastē ar loģisko saprātu.
Un kas to vispār būtu domājis, ka es pati kaut kad sūdzēšos par loģiskā saprāta uzbāzīgumu.
Bet var jau būt ir tā, ka zāle patiešām ir zaļāka otrā pusē.
Bet varbūt vēl tā, ka galu galā kāda dzīves uzskats savā sarežģītajā izpausmē, pēc būtības ir tik vienkāršs, ka smalkos vārdos tam nemaz nav vietas.
ticību, cerību, mīlestību - es domāju.
Piemēram,
BļiN,
Posted on 2009.11.02 at 13:58Current Mood:
Ammm!!
Current Music: Wu Tang Clan (Ghost Dog soundtrack)..
esmu pārlaimīga!!
Šodien pēc ilgiem laikiem parādās kaut attāla, bet perspektīva darboties jomā, kas man tiešām patīk, plus - iespējas dabūt DARBU (!) ir tieši proporcionālas maniem rezultātiem un spējām , bet par tām, kā reiz, man nav īpašu šaubu. Tad nu, lūgtum, nākamo pusotru mēnesi domāju centīgi apmeklēt sagatavošanas kursus.
Un no šitādiem priekiem man gribas apkampt vai visus savus 20 kvadrātmetru apartamentus!
Sen jau domāju, ka vajadzētu uzrakstīt kādas pāris esejas pašai priekš sevis - par izbijušām mājvietām,
nu šodien aiz prieka nezinu kur likties -- tik mājīgi man šķiet caur žalūzijām sašķeltie, spožie saules stari,
un pretējās mājas pagalms, gar kuru, no šodien ceturtā stāva, ir tik tuvu mākoņi, ka dažreiz es aizsēžos vienkārši blenzdama tajos un baudīdama spožo gaismu .
Un visi glīti samētātie, zilie spilveni, kaudzē man uzsauc labrīt,
gaismas spēlējas uz palodzes,kas piekrauta dažādām krāsainām lietām - papīru kastīti,ar sajauktiem rozātiem, gaišzaļiem un rūtianiem papīriem un sudraba follija bumbu pa vidu, kādu laškrāsas indiešu tējas kārbu, virs kuras flomasteru trauks ar lillā dzijas kamolu, un blakus tiem, vēl divi kamoli, un tamboradata ar šķērēm glīti stāv, tad medus trauks, mana nobružātā Bībele, tumši zilais maks ar nagu knaiblītēm,
un aiz tā visa, starp logiem noliktās pudeles formas - viena dzelteni zaļa, otra matēta un balta, caur kurām nevaldāmi laužas gaisma, metot lokus un sienas.
o, kā es mīlu ŠĀDAS dienas!!
Šodien pēc ilgiem laikiem parādās kaut attāla, bet perspektīva darboties jomā, kas man tiešām patīk, plus - iespējas dabūt DARBU (!) ir tieši proporcionālas maniem rezultātiem un spējām , bet par tām, kā reiz, man nav īpašu šaubu. Tad nu, lūgtum, nākamo pusotru mēnesi domāju centīgi apmeklēt sagatavošanas kursus.
Un no šitādiem priekiem man gribas apkampt vai visus savus 20 kvadrātmetru apartamentus!
Sen jau domāju, ka vajadzētu uzrakstīt kādas pāris esejas pašai priekš sevis - par izbijušām mājvietām,
nu šodien aiz prieka nezinu kur likties -- tik mājīgi man šķiet caur žalūzijām sašķeltie, spožie saules stari,
un pretējās mājas pagalms, gar kuru, no šodien ceturtā stāva, ir tik tuvu mākoņi, ka dažreiz es aizsēžos vienkārši blenzdama tajos un baudīdama spožo gaismu .
Un visi glīti samētātie, zilie spilveni, kaudzē man uzsauc labrīt,
gaismas spēlējas uz palodzes,kas piekrauta dažādām krāsainām lietām - papīru kastīti,ar sajauktiem rozātiem, gaišzaļiem un rūtianiem papīriem un sudraba follija bumbu pa vidu, kādu laškrāsas indiešu tējas kārbu, virs kuras flomasteru trauks ar lillā dzijas kamolu, un blakus tiem, vēl divi kamoli, un tamboradata ar šķērēm glīti stāv, tad medus trauks, mana nobružātā Bībele, tumši zilais maks ar nagu knaiblītēm,
un aiz tā visa, starp logiem noliktās pudeles formas - viena dzelteni zaļa, otra matēta un balta, caur kurām nevaldāmi laužas gaisma, metot lokus un sienas.
o, kā es mīlu ŠĀDAS dienas!!