dekoltē

ā, un vēl, šodiena nebūtu šodiena, ja es nepastāstītu arī par vakardienas dienas pirmās puses kīno tripu, pazīstamajā Kim KI Duka SALAS izskatā.................kas daļēji varbūt arī tikai spodrinātu manas pogas, jo kuru gan no redzējušajiem lai interesē kāda napazīstama, pat ja ļoti pievilcīga, tomēr nepazīstama svešinieka domas, bet - no neredzējušajiem - kurš gan var aptvert visu šo poēziju, paslēptu brutālas drāšana- duršanas - diršanas (atvainojos par izteicienu, bet tur tas burtiski arī tiek darīts, pie kam - izskatās viņiem tur Korejā pat ļoti iecienīti) lappusēs..

redz, bet es, vadoties pēc Latvju kīno kritikas teiktā par Kairiša vienu no iecienītākajiem (droši vien informācija novecojusi kā pasaule) režisoriem - rullēju pa bundžām, jo ARī MAN BIJA PĒCGARŠA!!!
Pie tam pēcgarša tāda, ka pat svētkus svinot aizsēdējos ka es vērdamās sveces liesmās caur spožo baltvīna glāzi,
brīžam neatbildēdama pat jautājumiem,
jo ...... mirku Kima pēcgaršā,
domājot par Naumaņa vārdiem - cik ģeniāla izdoma - tikai pēc filmas saprast, ka tas taču bija divu mēmu zivju mīlasstāstāsts - un,kurš būtu domājis, ka arī zivīm sāp dvēseles?


no savas puses varu tikai pielikt.........................................ka pirmās meditatīvās ainas aizrāva mani tik tāl, ka pat subtitru trūkums netraucēja apņemties - noskatīšos,
bez tam es izdomāju arī pati savus tekstus notiekošajam,
domājams, vienu frāzi tiešām simptrocentīgi pareizi - "man Tev kaut kas ir" kas gan skanēja kā Hjiņn kjņhjņ, bet nebūsim sīkumaini......viņa dāvātās šūpolītes, kas apļa kompozīcijā noslēdzas nelielas līķu kaudzes piekājē,

un ziniet, Kims tiešām ir fantastisks,
neteikšu ,ka man patika filma,
bet daudzas detaļas vienkārši pasakainas  -
un visbeidzot ,pajautā sev, kad tu pēdējo reizi pilnīgā neefektīvā tieksmē centies apmierināt arvien augošo kaislību..?