dekoltē

.


nu un tagad attiecībā uz to vientulību,
par kuru dažiem te ir neskaidrība, kādēļ es izsaktos,ka sajūtos vietuļi..

pēdējās dienās lokalizējoties mājās,
esmu noskatījusies:

KAlendāra Meitenes,
Pelenopi,
Hariju oteru un Azkabanas vai kādu tur gūstekni,
dažas sērijas Kauliņa,
dažas sērijas Gāzi Grīdā
un Breiniakus
un gandrīz skatījusies Parfīmu

bet ko es ar to gribēju pateikt,
-
ka visās filmās, no kurām kaut ko skaistu var iemācītis,
valdošais motīvs ir mīlestība,
un bez mīlestības nav jēgas vispār nekam, jo ļaunai pats par sevi ir balstīts uz jēgas sagraušanu, jo nekas, kas ir ļauns, nevar tajā pašā laikā būt labs un jēdzīgs,

nu un tad nu, kad rezumējot šāgada veikumu,
man nākas secināt, ka pašas muļķīgākās lietas esmu pastrādājusi tieši dzenoties pēc mīlestības (lai gan nevienu reizi strādājot stulbības tai paīstam nemaz nepietuvojoties),

un tas nebūt nespodrina manu paštēlu.
gluži otrādi.

samokot to mazliet saspiesto vēstuli savam kīno draugam, par kuru te pēdējoreiz izpļāpājos, bet,kā jau paredzēju, nespāeju vien uzrakstīt, kamēr nesastrīdējos ar māsu, tēti un kaķi attiecībā uz Parfīmu,
jo vajadzēja pasūdzēties kādam saprātīgam BEt tomēr neitrālam cilvēkam,

sapratu, ka saprātīgo bet neitrālo cilvēku,
lūk tieši tā ir lieta,kas pēdējā gada laikā sakrājusies neiedomājamā daudzumā,
un lai nu kas leik domāt par reālo vientulību, bet - cilvēki,kas saprot vismaz daļu no tavas samudžinātās dvēseles, bet tu nevari vieņiem piekļūt tuvumā,
tā ir tā lieta,
kuru es censdamies censdamās nezinu kā izmainīt gada sliekšņa beigu pievārtē,

kā jāsaka,
happy new year..