dekoltē

veselu stundu noņemos meklējos vinu pazudušu paspartu un kārtojot paspartu plauktus,
līdz secinu, ka esmu vairākās vietās sagriezusi/saskrāpējusi pirkstus,

nezinu, tā kaut kāda bērnības nostaļģija, kad saskrāpēts ceļgals, kreveles, pušumi vai zilumi man skaitījās pats krutākais, kas vispār varēja ar cilvēku notikt, kā, piemēram, toreiz, kad ar tikko pašas uzasināto atvāžamo nazi (ar ZILU spalu) ,gandrīz nogriezu sev gabalu īkšķa, kapādama koka lapas,un man vēl tagad ir neliela rēta...,

bet sapratu,ka jūtos sasodīti foršī ar tādiem sūrstošiem pirkstiem,
un jo galvenais, ka var droši zināt, ka rītdien tur jau būs mazas brūnas pušumu svītriņas (vismaz trīs vietās)
o, O, esmu zirgā, kaut gan darbavietā!!
:))