| Atmiņas pastāvība |
2015-11-03|11:33 |
Skaistumu, ar ko cibiņi izvēlējušies padalīties ar mani, steigā atveru kaut kur blakus, neapskatoties, neiedziļinoties, un, kad pēc tam vaļas mirklī to apskatu un tas aizsniedz, vairs nevaru atrast, kuram cibiņam pateikt paldies.
Vai arī kāds cibiņš uzraksta par savu dzīvi kaut ko tik trāpīgu, ko es vienmēr esmu gribējis uzrakstīt par savējo, un pēc nedēļas to atceros, bet vairs nevaru norakstīt slepenajā atmiņu blociņā, viss aizskalots bezgalīgajā informācijas okeānā. |
|