Tā nu es sāku skriet. Trīsdesmit trīs gadu vecumā. Tieši tik man tolaik bija. Vēl jauns. Bet arī ne vairs jauneklis. Vecums, kad Jēzus Kristus mira. Kad sākās Skota Ficdžeralda pagrimums. Tas laikam cilvēka dzīvē ir pagrieziena punkts. Tajā vecumā es sāku skriet. Un tas bija sākuma punkts - varbūt novēlots - manai kļūšanai par rakstnieku.