| Loceklis un locīkla |
2009-11-19|11:43 |
1.Šorīt nosapņoju «Antikristu». Nebija diez ko līdzīga Larsa fon Trīra iepriekšējai daiļradei, toties bija laba šausmu atmosfēra, t.sk. maza meitenīte, kas bija nokļuvusi ellē un kurai piedāvāja izvēlēties no kastes ar viņas mirušā brāļa drēbēm (viņa to laikam nezināja). Sākumā bija depresīvas publiskas vietas (gājēju pārejas, metro stacijas vai kas tml. riebīgā apmākušās dienas gaismā), tad parādījās VIŅI, kas sākumā izpaudās kā no virsmām augošas gļotainas un asiņainas sēnes, ko pavadīja ēnas uznākšana no kādas puses. Nokļūstot ēnā, acīm pavērās īstā elles aina, kur sēnes pārvērtās par nodīrātiem grēcinieku ķermeņiem, iesprostotiem prātam neaptveramos arhitektoniskos veidojumos, par kuriem Ešers un «Hellraiser» radošā komanda kļūtu zaļi aiz skaudības.2.Citās ziņās šorīt mani pamodināja Viasat spamere, kuras jautājumu īsti nesapratu/nesadzirdēju, bet pacietīgi noklausījos līdz galam, lai atbildētu, ka man nav televizora. Atbildē saņēmu «vajadzētu iegādāties», pēc kura zvanītāja steigšus nometa klausuli. Žēl, ka tā - nepaspēju izdomāt asprātīgu atbildi. |
|