Lēnās filmas |
2009-09-09|02:37 |
Nav grūti nojaust, kāpēc mana šībrīža dziesma ir Ultra Orange & Emmanuelle - Don't Kiss Me Goodbye (te viss albūmiņš). No Sing Sing arī uzplaiksnī patīkamas atmiņas par manu indie periodu.
Kā arī dzīve katru dienu sniedz ko jaunu/atņem ko vecu - mani sveicina un uzrunā vārdā 2 jaunieši un es vēl joprojām nesaprotu, kas viņi tādi ir un kur es viņus esmu redzējis. Kā diez šādos gadījumos pieņemts rīkoties? Atbildēt ar pretjautājumu «hū ze fak ār jū»?
Vēlāk: Eh, tomēr atcerējos. Tā kā cilvēkus satieku ļoti taupīgi, tad viņi bija no vienīgās iespējamās manis regulāri apmeklētās vietas, kur visādu ļaužu bija daudz. |
|