| Iznomā telpas mīlestībai |
2009-06-09|21:04 |
Vienmēr esmu sajūsminājies par filmām, kas vidū maina žanru. Tāpēc par tīri labu atzinu arī minorīgo gabalu «Lornas klusēšana». Protams, žanra maiņa varēja būt grandiozāka, bet uz ko tādu, man šķiet, vēl neviens režisors nav saņēmies.
P.S. Kompim ir baigā inerce. Ieslēdz, gribēdams ierakstīt vienu ieragzdiņu, bet visi šie gigaherci, terabaiti, desmiti collu un tūkstoši apgriezienu minūtē tā vien brēc «palieto mani!». Un tad jau tikai viens pogas spiediens līdz elektriskajām spēlēm, RSS un pārējiem «circle of no life» elementiem - pārdesmit minūtes, un kompis ir nogalinājis tavu iztēli un sadirsis visu, ko tu mīli.
Tas ir, es gribēju teikt, ka ar asu cirvi slikts dejotājs iecirtīs sev ne tikai kājā, bet arī riekstos.
Kā arī sāku nedaudz saprast mazo portatīvo nieciņu cienītājus. |
|