| Laime |
2009-03-17|19:56 |
Runājot par ikdienas mazajiem prieciņiem, pēdējā laikā esmu iemīļojis mirkli, kad pēc matu izmazgāšanas ietinu galvu dvielī un noslauku tajā muti. Tieši raupjā dvieļa pirmais pieskāriens pierei un vaigiem. Sajūta, kas liek gandrīz notrīsēt. Mazs aizmirstības bezdibenītis.
Bērnībā man ļoti nepatika pašam mazgāt matus (vai arī gluži otrādi - pārāk patika, ja to dara kāds cits), nezinu gan, vai tam ir kāda saistība ar tagadējām izjūtām, bet asociatīvi ienāca prātā.
Un vēl man dušas istabā aug sēne. Pagaidām izturamies viens pret otru diezgan vienaldzīgi. |
|