2 pēdiņas | Iepēdo...
tas biškiņš, kas tiek pateikts
12 December 2009 @ 11:55 pm
manuprāt, labākais bērnu žurnāls, kāds šobrīd pieejams!
09 December 2009 @ 09:08 am
NRA reklāma
Hm.
NRA ir jauka radio reklāma (nezinu, kā ir TV, ja vispār ir).
Diena bija līderis latviski lasošo auditorijas ziņā. NRA, cik atceros, diezgan tālu no pirmā 3jnieka bija (šī gada vasarā NRA netika pat TOP10 lasītāko preses izdevumu vidū latviski lasošo vidū).
Taču izmaiņas Dienā, ir laba iespēja, ko mainīt. Tā kā Latvijas Avīze, kas arī ir viens no pilāriem latviski lasošās auditorijas vidū, šķiet, neko prātīgu sevis popilarizēšanā nedara, tad NRA ir ļoti labas iespējas iekarot pāris pozīciju uz augšu.
Un tā radio reklāma - neuzbāzīgi, pat mīļi informē par laikraksta bonusiem, radot sajūtu, ka tas ir kas īpašs. Tā kā esmu sekojusi līdzi aktualitātēm par Dienu, to abonēt noteikti vairs nevēlētos (pat ja varētu), tā kā ļoti iespējams šī NRA reklāma man būtu izšķirošā (ja neņem vērā iespēju lasīt tikai Internetā, vai ja savu drukāto mediju nepiesaka bijusī Dienas redakcija).
Un LR1 rīta diskusijā par valts uzbūvi ar uzaicināts (?) pārstāvis no NRA.
NRA ir jauka radio reklāma (nezinu, kā ir TV, ja vispār ir).
Diena bija līderis latviski lasošo auditorijas ziņā. NRA, cik atceros, diezgan tālu no pirmā 3jnieka bija (šī gada vasarā NRA netika pat TOP10 lasītāko preses izdevumu vidū latviski lasošo vidū).
Taču izmaiņas Dienā, ir laba iespēja, ko mainīt. Tā kā Latvijas Avīze, kas arī ir viens no pilāriem latviski lasošās auditorijas vidū, šķiet, neko prātīgu sevis popilarizēšanā nedara, tad NRA ir ļoti labas iespējas iekarot pāris pozīciju uz augšu.
Un tā radio reklāma - neuzbāzīgi, pat mīļi informē par laikraksta bonusiem, radot sajūtu, ka tas ir kas īpašs. Tā kā esmu sekojusi līdzi aktualitātēm par Dienu, to abonēt noteikti vairs nevēlētos (pat ja varētu), tā kā ļoti iespējams šī NRA reklāma man būtu izšķirošā (ja neņem vērā iespēju lasīt tikai Internetā, vai ja savu drukāto mediju nepiesaka bijusī Dienas redakcija).
Un LR1 rīta diskusijā par valts uzbūvi ar uzaicināts (?) pārstāvis no NRA.
06 December 2009 @ 07:37 pm
sarunas
05 December 2009 @ 05:15 pm
tikko bijām uz brīnišķīgu koncertu - deju uzvedumu: TDK "Dzintariņš" deju uzvedums Kautkurija.
170 dalībnieki, dejotāji teju visās paaudzes (izņemot seniorus), krāšņi tērpi, skaista mūzika, atraktīvas dejas un horeogrāfija. Pūst un elst un nenoskatīties.
Atbraucu mājās, meklēju googlee infomrāciju, par citiem koncertiem. Gribu redzēt vēl + paņemt līdzi citus zināmos bērnus. Tas tiešām ir skaists un krāšņs, mīļš un dažāds uzvedums! Taču google nekādu informāciju nedod :(
Būs jājautā Lauras dejošanas skolotājai. Viņat ar vīru, arī pasniedzēju,ir jāsak apaldies, ka šis deju uzvedums bij aredzms pie mums. Viņiem man arī jāsaka ( un jau patiecu) paldies, ka ar Lauru to redzējam. Un ne tikai mēs. Zāle bija pārpildīta. Bērni no dažādiem rajona TDK bija organizēti atvesti, vai arī vecāki paši veda. Ja man no Lauras kolektīva nebūtu iedotas biļetes un pieteikts, ka jādodas koncertu skatītiies, es pat neiedomātos aiziet (patiesībā nekur arī nebija reklāma spar to).
Aplausi zālē bija teju visu laiku. Vai nu piedodot takti, vai applaudējot.
Nožēloju, ka nepaņēmu fotoaparātu lidz. Nožēloju, ka nav videokamera. Laura sajūsmā pāris reizes pat iekliedzās. Es esmu vēljoprojām sajūsmā. Tāpat nožēloju, ka nebija ziedu līdz. tas bija to vērts.
var jau būt, ka vnk sen nav gadījies kaut ko labu redzēt. jebkurā gadījumā uzvedums bija sirsnīgs un krāšņš. Ja ir iespēja, iesaku to noskatīties.
170 dalībnieki, dejotāji teju visās paaudzes (izņemot seniorus), krāšņi tērpi, skaista mūzika, atraktīvas dejas un horeogrāfija. Pūst un elst un nenoskatīties.
Atbraucu mājās, meklēju googlee infomrāciju, par citiem koncertiem. Gribu redzēt vēl + paņemt līdzi citus zināmos bērnus. Tas tiešām ir skaists un krāšņs, mīļš un dažāds uzvedums! Taču google nekādu informāciju nedod :(
Būs jājautā Lauras dejošanas skolotājai. Viņat ar vīru, arī pasniedzēju,ir jāsak apaldies, ka šis deju uzvedums bij aredzms pie mums. Viņiem man arī jāsaka ( un jau patiecu) paldies, ka ar Lauru to redzējam. Un ne tikai mēs. Zāle bija pārpildīta. Bērni no dažādiem rajona TDK bija organizēti atvesti, vai arī vecāki paši veda. Ja man no Lauras kolektīva nebūtu iedotas biļetes un pieteikts, ka jādodas koncertu skatītiies, es pat neiedomātos aiziet (patiesībā nekur arī nebija reklāma spar to).
Aplausi zālē bija teju visu laiku. Vai nu piedodot takti, vai applaudējot.
Nožēloju, ka nepaņēmu fotoaparātu lidz. Nožēloju, ka nav videokamera. Laura sajūsmā pāris reizes pat iekliedzās. Es esmu vēljoprojām sajūsmā. Tāpat nožēloju, ka nebija ziedu līdz. tas bija to vērts.
var jau būt, ka vnk sen nav gadījies kaut ko labu redzēt. jebkurā gadījumā uzvedums bija sirsnīgs un krāšņš. Ja ir iespēja, iesaku to noskatīties.
01 December 2009 @ 12:07 pm
01 December 2009 @ 11:37 am
Kādas diskusijas (ar emocinālu turpinājumu arī citā saziņas līdzeklĪ) ietvaros apspēlēšu ideju - visi saņem vienādu atalgojumu, jo visi dara to, kas viņiem vislabāk padodas un ar pilnu atdevi. Kāpēc , manuprāt, tas tīri cilvēciski idejiski nestrādā un nestrādās mūsdienu sabiedrībā:
1. Nekad visi nestrādā ar vienādu atdevi. Un te nav runa par atalgojumu. Ir cilvēki, kas principa pēc darbu dara labi un pēc savas sirdsapziņas (viņi citādāk vnk nevar!), bet ir tādi, kas jebkurā gadījumā ātrāk gribēs no tā atkratīties. Ir visādi vidusvarianit, bet viss tak nav jāuzskaita, vai ne? Cilvēku sabiedrību, kur visi indivīdi iegulda vienādu enerģija patēriņu darbā, es pie labākās gribas nespēju uzburt savā prātā. Tad mums būtu jābūt robotiem, un tā jau ir cita saruna.
2. Kamēr ir atalgojums pastāv kā tāds, notiks salīdzināšana. Es strādāju tik un tik, viņš tik. Kāpēc viņam ir tik pat daudz atalgojuma, cik man, ja man ir 5x grūtāk/ilgāk/atbildīgāk/whatever. Lai cilvēks tā nedomātu, jāmaina domāšana. Nē, visa cilvēka pasaules uztvere. UN vai to reāli redzamā laika posmā ir iespējams panākt reālajā dzīvē mūsdienu sabiedrībā? Mēs gribam sacensties. Mums tas ir svarīgi – būt labākam/ vajadzīgākam kā otram. Tā ir dabā iekārtots, to ir pierādījusi vēsture. Cilvēki nav ar mieru būt vienā līmenī ar visiem. Mēs vienmēr par kaut ko sacenšamies. Pat neapzināti. Par vecāku uzmanību un atzinību, par vietu sabiedrībā, par darba novērtējumu. Pat dzīvniekos tas ir iekšā! Paglaudi vienu kaķi, otrs apvainojas! Ģimenē piedzimst pirmais bērns – ģimenes suns jūtas ar uzmanību apdalīts un sāk čurāt uz paklājiem. Tā kā arguments – atalgojums dala cilvēkus, izceļ kādu vai noniecina kādu, ir lieks. Atalgojuma sistēmu cilvēki paši ir izgudrojuši, pie tā dabiski nonākuši. To mēs patiesībā gribam! Šī vērtību laikmeta cilvēki.
3. Mūsu domāšana (indivīda un sabiedrības kopumā) ir pakārtota materiālajai, pašlabuma dzīvei. Mēs dzīvojam tādā laikmetā. Tiesa, viss ir tik tāl sadirsts, tik daudz jau zaudēts un lieli sūdi vēl tikai briest, ka arvien vairāk cilvēki sāk pārdomāt savas vērtības. Kaut kāda pozitīva kustība notiek, jā. Taču tā nav pietiekami liela, lai tuvākajā laikā kaut ko mainītu. Un, kas ir svarīgi – mainīt (ar apzinātu lēmumu, rīcību) neko nevar. Manā uztverē, cilvēce ir kā milzīgs mehānisms, ritenis, kas iekustināts lēni dodas kādā virzībā un atsevišķa indivīda skaļie saukļi neko nemainīs. Kopsituāciju maina katra iekšējais spēks, domas un rīcība, ne bļaustīšanās un skaļi , pretenciozi saukļi. Pie atziņām nonākam caur savu pieredzi un pārdzīvojumiem. Individuāli, tas ir intīms process. Protams, lai ir arī tie, kas bļaustās. Taču viņiem vajadzētu saprast, ka viņu bļaustīšanās ir nedaudz tāda mucas skanēšana. Daudziem pret to vnk ir imunitāte (ne jau tāpēc, ka teikts tiek kas nepareizs, bet vnk veidojas aizsargreakcija pret troksni (troksni s- traucējumi individuālās pasaules uztverei))
ā, un vēl jau šībrīža pasaules sistēmas iekārtojums. Veids, kā tiek vākta pārtika, ražotas drēbes, un mēbeles, mājokļi un nodrošināta realtīvā drošības izjūta. Palūkojamies uz šo visu globāli - uz pasauli un cilvēkiem globāli. un kā to izmainīt, visu sistēmu pilnībā izmainīt? noslaucīt visu, paturēt mazu komūnu, kas sadzemdē pilnu pasauli. Bet arī ilgtermiņā nestrādās. jo kāds no šiem komūnas locekļiem atšķirsies, aizies savu ceļu. cilvēks. kamēr būs cilvēks, pasaule dzims un ies bojā. cikls, cikls, cikls. Kamēr būs cilvēks, būs netaisnības un pakļaušanas. Šī ir tāda planēta. Un katram pašam jāveido sava paaule. jāmeklē līdzīgie un jādzīvo savā ziepju burbulī. gudri būs tie, kas ļaus šais bubuļos katram pašam dzīvot, jo viens kopīgs burbulis nepastāv. nav vienas taisnības. :) nav.
katrs dara to, kas vislabāk apdodas. Kāds bļaustās, kāds jau sen dara, kāds domā, kāds izliekas, ka viņu nekas neskar. Un visi ir cilvēki. Un nevajag braukt vienam otram virsū tikai tāpēc, ka tā mentailitātes, rakstura tips ir cits, tāpēc , ka viņš savā vērtību skalā vēl atrodas uz cita pakāpiena. Te jau var sākt pīt iekšā dvēseles un garu pasauli. Kā tur bija ar tām pārdzimšanām, vecākajām un jaunākajām dvēselēm, par zemi kā skolu? Ja šo domu attīsta tālāk – ko tad var gribēt no zemes un sabiedrības, ja šeit atrodas tik daudz dažāda līmeņa dvēseļu?
vienīgais veids, kā es redzu iespēju, ka katrs saņem vienādi un atalgojums nedala cilvēkus - atalgojums nepastāv kā tāds – visi tad tiešām strādātu pēc savām vēlmēm un iespējām. Taču, kā tas ir iespējams? Apkārtējā vide taču tā kā tā jānodrošina. Kaut vai pašā primārajā līmenī - ēst. Katrs tikai pats par sevi? Zināšanas un spēku robežas. Visus vājos nogalinām? Kur paliek cilvēcība? (ok, nenogalinam, humāni uzturam. tad atradīsies kāds, kurš izliksies par vājinieku, nāksies veidot kaut kādu aprūpes sitēmu, atkal iespēja radziņiem augt, un viss aiziet jūriņā...) Cilvēka neaktīvās īpašības tā kā tā izlauzīsies. – ahā, tu esi sev sagādājis gaļas kluci, bet man slinkums! Es tev pa kluso atņemšu! Un viss sāksies no gala...
Es ilgi vakar domāju par šo – kā iespējams ieviest sistēmu, kurā katrs saņem vienādu atalgojumu - šajā sabiedrībā tas nav iespējams. Nu nav. To var realizēt mazās komūnās, kur ir nolasījušies līdzīgi domājošie. Bet arī tas ir tikai uz noteiktu laiku, jo vienmēr atradīsies kāds citādais, kāds, kurš gribēs citus mērķus, redzēs citu ceļu, musinās un šķels, kaut neapzināti! Un te es atgriežos pie jau teiktā – cilvēku masa tam nav gatava. Domāšana ir cita. Cilvēka domāšana.
Mans rezumējums šim visam, apturot prātā ideju par vienādu atalgojumu jebkuram cilvēkam par jebkuru darbu. Lai tas notiktu, mums ir jādzīvo pilnīgā citā garīgajā pakāpē. Un, kas ir ļoti būtiski – VISIEM. Un tagad, iedomāsimies, cik ir reāli, ka vairāk nekā 6 miljardi cilvēku dzīvotu uz viena garīgā viļņa? Es nespēju to iedomāties. Ne šajā pasaulē. Bet tas būtu skaisti. Es labprāt gribētu to piedzīvot. Bet ir jau veidi, kā mazākas cilvēku grupas to piedzīvo, ir veidi, kā pieslēgties tam citam līmenim. Viss jau tepat mums apkārt ir. Vienkārši šis sabiedrības laikmets dzīvo uz cita viļņa, citā fāzē. Katrs var izvēlēties.
Lūk, vēl viens atslēgas vārds: izvēle.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif)
iekodeets, ja tu izlasīji – es neesmu Bruts. Es šinī jautājumā esmu reāliste. Un man nepatīk, ka karoti no viena putras katla pasmeļ un grib ieliet citā putras katlā un bļaut uz to otru putras katlu, ka tas nerubī fišku un vispār sūdīgi vāra ēst. Es nevēlos bļaut uz šo putras katlu (alegorija, ok?!). Un vēlos tev arī to norādīt, bet tu dusmojies. Notikumi iet savu gaitu, tie jau kustās. Esi pacietīgāks. Es saprotu, ļoti labi saprotu, par ko tu runā, tās ir skaistas vīzijas. Šie likumi darbojas. Taču, vismaz pagaidām, ne globāli. Ja gribi nest gaismu tumsā (alegorija, alegorija!), pārdomā savu taktiku, vai arī rēķinies, ka šādā formā tevis izteiktie apgalvojumi tikai raisīs dusmas un agresīvas diskusijas. Vai tavs mērķis ir cilvēkos raisīt agresiju?
o enerģiju, ko patērējam citus noliekot, vai citiem aizrādot, labāk sev būtu tērējuši. Sevi kārtojuši. Un, ja kāds grib teikt, ka ar viņu viss ir kārtībā- tad ar viņu ir daudzreiz sūdīgāk, kā pats domā.
laipni aicināti izteikties. bet pa tēmu, lūdzu. ar to es domāju - kārtīgi saprast, ko esmu uzrakstījusi un tad. Nevis paķert kaut ko pa virsu, salikt kopā ar savām bildītēm un tad močīt. Diskusijās nereti abi iesaistītie domā vienādi, taču disksuijās otrs parasti tiek uztverts kā oponents un nereti sanāk, ka cilvēku uzskati ir vienādi, atšķiras tikai informācijas pasniegšanas veids un intensitāte. taču ar to pietiek, lai saietu matos. smieklīgi. bet tādi nu mēs esam.
cilvēki.
1. Nekad visi nestrādā ar vienādu atdevi. Un te nav runa par atalgojumu. Ir cilvēki, kas principa pēc darbu dara labi un pēc savas sirdsapziņas (viņi citādāk vnk nevar!), bet ir tādi, kas jebkurā gadījumā ātrāk gribēs no tā atkratīties. Ir visādi vidusvarianit, bet viss tak nav jāuzskaita, vai ne? Cilvēku sabiedrību, kur visi indivīdi iegulda vienādu enerģija patēriņu darbā, es pie labākās gribas nespēju uzburt savā prātā. Tad mums būtu jābūt robotiem, un tā jau ir cita saruna.
2. Kamēr ir atalgojums pastāv kā tāds, notiks salīdzināšana. Es strādāju tik un tik, viņš tik. Kāpēc viņam ir tik pat daudz atalgojuma, cik man, ja man ir 5x grūtāk/ilgāk/atbildīgāk/whatever. Lai cilvēks tā nedomātu, jāmaina domāšana. Nē, visa cilvēka pasaules uztvere. UN vai to reāli redzamā laika posmā ir iespējams panākt reālajā dzīvē mūsdienu sabiedrībā? Mēs gribam sacensties. Mums tas ir svarīgi – būt labākam/ vajadzīgākam kā otram. Tā ir dabā iekārtots, to ir pierādījusi vēsture. Cilvēki nav ar mieru būt vienā līmenī ar visiem. Mēs vienmēr par kaut ko sacenšamies. Pat neapzināti. Par vecāku uzmanību un atzinību, par vietu sabiedrībā, par darba novērtējumu. Pat dzīvniekos tas ir iekšā! Paglaudi vienu kaķi, otrs apvainojas! Ģimenē piedzimst pirmais bērns – ģimenes suns jūtas ar uzmanību apdalīts un sāk čurāt uz paklājiem. Tā kā arguments – atalgojums dala cilvēkus, izceļ kādu vai noniecina kādu, ir lieks. Atalgojuma sistēmu cilvēki paši ir izgudrojuši, pie tā dabiski nonākuši. To mēs patiesībā gribam! Šī vērtību laikmeta cilvēki.
3. Mūsu domāšana (indivīda un sabiedrības kopumā) ir pakārtota materiālajai, pašlabuma dzīvei. Mēs dzīvojam tādā laikmetā. Tiesa, viss ir tik tāl sadirsts, tik daudz jau zaudēts un lieli sūdi vēl tikai briest, ka arvien vairāk cilvēki sāk pārdomāt savas vērtības. Kaut kāda pozitīva kustība notiek, jā. Taču tā nav pietiekami liela, lai tuvākajā laikā kaut ko mainītu. Un, kas ir svarīgi – mainīt (ar apzinātu lēmumu, rīcību) neko nevar. Manā uztverē, cilvēce ir kā milzīgs mehānisms, ritenis, kas iekustināts lēni dodas kādā virzībā un atsevišķa indivīda skaļie saukļi neko nemainīs. Kopsituāciju maina katra iekšējais spēks, domas un rīcība, ne bļaustīšanās un skaļi , pretenciozi saukļi. Pie atziņām nonākam caur savu pieredzi un pārdzīvojumiem. Individuāli, tas ir intīms process. Protams, lai ir arī tie, kas bļaustās. Taču viņiem vajadzētu saprast, ka viņu bļaustīšanās ir nedaudz tāda mucas skanēšana. Daudziem pret to vnk ir imunitāte (ne jau tāpēc, ka teikts tiek kas nepareizs, bet vnk veidojas aizsargreakcija pret troksni (troksni s- traucējumi individuālās pasaules uztverei))
ā, un vēl jau šībrīža pasaules sistēmas iekārtojums. Veids, kā tiek vākta pārtika, ražotas drēbes, un mēbeles, mājokļi un nodrošināta realtīvā drošības izjūta. Palūkojamies uz šo visu globāli - uz pasauli un cilvēkiem globāli. un kā to izmainīt, visu sistēmu pilnībā izmainīt? noslaucīt visu, paturēt mazu komūnu, kas sadzemdē pilnu pasauli. Bet arī ilgtermiņā nestrādās. jo kāds no šiem komūnas locekļiem atšķirsies, aizies savu ceļu. cilvēks. kamēr būs cilvēks, pasaule dzims un ies bojā. cikls, cikls, cikls. Kamēr būs cilvēks, būs netaisnības un pakļaušanas. Šī ir tāda planēta. Un katram pašam jāveido sava paaule. jāmeklē līdzīgie un jādzīvo savā ziepju burbulī. gudri būs tie, kas ļaus šais bubuļos katram pašam dzīvot, jo viens kopīgs burbulis nepastāv. nav vienas taisnības. :) nav.
katrs dara to, kas vislabāk apdodas. Kāds bļaustās, kāds jau sen dara, kāds domā, kāds izliekas, ka viņu nekas neskar. Un visi ir cilvēki. Un nevajag braukt vienam otram virsū tikai tāpēc, ka tā mentailitātes, rakstura tips ir cits, tāpēc , ka viņš savā vērtību skalā vēl atrodas uz cita pakāpiena. Te jau var sākt pīt iekšā dvēseles un garu pasauli. Kā tur bija ar tām pārdzimšanām, vecākajām un jaunākajām dvēselēm, par zemi kā skolu? Ja šo domu attīsta tālāk – ko tad var gribēt no zemes un sabiedrības, ja šeit atrodas tik daudz dažāda līmeņa dvēseļu?
vienīgais veids, kā es redzu iespēju, ka katrs saņem vienādi un atalgojums nedala cilvēkus - atalgojums nepastāv kā tāds – visi tad tiešām strādātu pēc savām vēlmēm un iespējām. Taču, kā tas ir iespējams? Apkārtējā vide taču tā kā tā jānodrošina. Kaut vai pašā primārajā līmenī - ēst. Katrs tikai pats par sevi? Zināšanas un spēku robežas. Visus vājos nogalinām? Kur paliek cilvēcība? (ok, nenogalinam, humāni uzturam. tad atradīsies kāds, kurš izliksies par vājinieku, nāksies veidot kaut kādu aprūpes sitēmu, atkal iespēja radziņiem augt, un viss aiziet jūriņā...) Cilvēka neaktīvās īpašības tā kā tā izlauzīsies. – ahā, tu esi sev sagādājis gaļas kluci, bet man slinkums! Es tev pa kluso atņemšu! Un viss sāksies no gala...
Es ilgi vakar domāju par šo – kā iespējams ieviest sistēmu, kurā katrs saņem vienādu atalgojumu - šajā sabiedrībā tas nav iespējams. Nu nav. To var realizēt mazās komūnās, kur ir nolasījušies līdzīgi domājošie. Bet arī tas ir tikai uz noteiktu laiku, jo vienmēr atradīsies kāds citādais, kāds, kurš gribēs citus mērķus, redzēs citu ceļu, musinās un šķels, kaut neapzināti! Un te es atgriežos pie jau teiktā – cilvēku masa tam nav gatava. Domāšana ir cita. Cilvēka domāšana.
Mans rezumējums šim visam, apturot prātā ideju par vienādu atalgojumu jebkuram cilvēkam par jebkuru darbu. Lai tas notiktu, mums ir jādzīvo pilnīgā citā garīgajā pakāpē. Un, kas ir ļoti būtiski – VISIEM. Un tagad, iedomāsimies, cik ir reāli, ka vairāk nekā 6 miljardi cilvēku dzīvotu uz viena garīgā viļņa? Es nespēju to iedomāties. Ne šajā pasaulē. Bet tas būtu skaisti. Es labprāt gribētu to piedzīvot. Bet ir jau veidi, kā mazākas cilvēku grupas to piedzīvo, ir veidi, kā pieslēgties tam citam līmenim. Viss jau tepat mums apkārt ir. Vienkārši šis sabiedrības laikmets dzīvo uz cita viļņa, citā fāzē. Katrs var izvēlēties.
Lūk, vēl viens atslēgas vārds: izvēle.
iekodeets, ja tu izlasīji – es neesmu Bruts. Es šinī jautājumā esmu reāliste. Un man nepatīk, ka karoti no viena putras katla pasmeļ un grib ieliet citā putras katlā un bļaut uz to otru putras katlu, ka tas nerubī fišku un vispār sūdīgi vāra ēst. Es nevēlos bļaut uz šo putras katlu (alegorija, ok?!). Un vēlos tev arī to norādīt, bet tu dusmojies. Notikumi iet savu gaitu, tie jau kustās. Esi pacietīgāks. Es saprotu, ļoti labi saprotu, par ko tu runā, tās ir skaistas vīzijas. Šie likumi darbojas. Taču, vismaz pagaidām, ne globāli. Ja gribi nest gaismu tumsā (alegorija, alegorija!), pārdomā savu taktiku, vai arī rēķinies, ka šādā formā tevis izteiktie apgalvojumi tikai raisīs dusmas un agresīvas diskusijas. Vai tavs mērķis ir cilvēkos raisīt agresiju?o enerģiju, ko patērējam citus noliekot, vai citiem aizrādot, labāk sev būtu tērējuši. Sevi kārtojuši. Un, ja kāds grib teikt, ka ar viņu viss ir kārtībā- tad ar viņu ir daudzreiz sūdīgāk, kā pats domā.
laipni aicināti izteikties. bet pa tēmu, lūdzu. ar to es domāju - kārtīgi saprast, ko esmu uzrakstījusi un tad. Nevis paķert kaut ko pa virsu, salikt kopā ar savām bildītēm un tad močīt. Diskusijās nereti abi iesaistītie domā vienādi, taču disksuijās otrs parasti tiek uztverts kā oponents un nereti sanāk, ka cilvēku uzskati ir vienādi, atšķiras tikai informācijas pasniegšanas veids un intensitāte. taču ar to pietiek, lai saietu matos. smieklīgi. bet tādi nu mēs esam.
cilvēki.
28 November 2009 @ 11:24 pm
cepure
Starp citu, pēdējā laikā esmu aizrāvusies ar cepuru adīšanu/tamborēšanu. Mana tehnika pa lielam ir - adu uz dullo. tad ārdu ārā, adu atkal. Nu jau būšu iemanījusies, cik daudz vajag manai un Lauras galvai.
sagribēju nofočēt svus tapinājumus sev uz galvas. pašai nesanāk. ņēmu fočiku un devos ciemos. Rezultātā aizspēlējāmies. Lūk. rezultāts.
draudzene. arī cīņubiedrs! (sarkanais turbāns nav manis radīta cepure)
( un vēl drusk' )
sagribēju nofočēt svus tapinājumus sev uz galvas. pašai nesanāk. ņēmu fočiku un devos ciemos. Rezultātā aizspēlējāmies. Lūk. rezultāts.
draudzene. arī cīņubiedrs! (sarkanais turbāns nav manis radīta cepure)
( un vēl drusk' )
27 November 2009 @ 03:13 pm
vēl 2 klipi. īpaši.
Savukārt šie divi materiāli ir priekš tevis, iekodeets.
1. Dzelzs vilks - DINAMO fani?
Nuu, medijos gana plaši runāts, kā strādā DINAMO PR cilvēki un, kā tiek kruķīts bizness. Domāju, Dzelzs Vilkam labi samaksāts.
2. Apritē parādījies Ufeļa klips
es netiekšu, ka man patīk. Šis varētu būt no tās kategorijas, kad ideju varu iedomāties, bet izpildījums nepavelk to, ko gribējuši. Un par tavu izgājienu nu vispār. bet tā ir tava darīšana. pateikt varu tikai - varēja daudz labāk i nofilmēt, i iemontēt. šobrīd - aboslūti izlecošs no visa pārējā. Mūzika gan man tīri labi patīk.
Aaa, riekstiņš tur vienā vietā tā mīņājas, tā pīpē un dzer, ka šķiet, lampu drudzis, nejūtas savā ādā. nedabiski kaut kā.
iekodeets.1. Dzelzs vilks - DINAMO fani?
Nuu, medijos gana plaši runāts, kā strādā DINAMO PR cilvēki un, kā tiek kruķīts bizness. Domāju, Dzelzs Vilkam labi samaksāts.
2. Apritē parādījies Ufeļa klips
es netiekšu, ka man patīk. Šis varētu būt no tās kategorijas, kad ideju varu iedomāties, bet izpildījums nepavelk to, ko gribējuši. Un par tavu izgājienu nu vispār. bet tā ir tava darīšana. pateikt varu tikai - varēja daudz labāk i nofilmēt, i iemontēt. šobrīd - aboslūti izlecošs no visa pārējā. Mūzika gan man tīri labi patīk.
Aaa, riekstiņš tur vienā vietā tā mīņājas, tā pīpē un dzer, ka šķiet, lampu drudzis, nejūtas savā ādā. nedabiski kaut kā.
27 November 2009 @ 03:02 pm
mans video apskats
OK, neticu, ka iedzīvošos wordpress vidē, varu pamocīties ar bildītēm un video arī tepat. padalīties ar savām pārdomām ta gribās.
Doma tāda, ka nejauši esmu atklākusi sev jaunu vaļasprieku - skatītites latviešu video un pei sevis atzīmēt, kas man tajos tīk, kas nē (ir jau arī tādi, zu kuriem savu uzmanībuvispār nevaru nokoncentrēt).
Nu,ja pavisam godīgi, lielākā daļa manu uzmanību zaudē klipa pirmajās 5-10sek. Tai wordpresā esmu izplūdusi vairāk, šite ar sāli pakaisīšos:
Piemēram Aisha ar savu video Cerību iela: sākumā un uz beigām mani neapmet sajūta, ka viņa grib čurāt. Un kāpēc šādai dziesmai tik ļoti liels dekoltē vajadzīgs? Visamz 2cm par dziļu. Man vislaik acis noslīd uz tiem apaļumiem un filmēts jau arī ir no augšas. ok, ok, kārdinošs ķermenis, bla bla - bet šoreiz par daudz. 2cm par daudz un man rodas nepatika. Klipa sākumā es vispār nevarēju saprast, kas tur notiek. Vai tā nelaimes čupiņa arī dzied? Man šķiet, nedaudz par daudz pārslīpējuma (ieskaitot tā nelaimīgā suņu acu skatiena). Bet malacis, ka viņa vispār tai krātiņā vairāk nekā 50 sek uzmanību spēj noturēt, pirms darbība attīstas (viņa sāk virzīties).
( vēl daži )
Doma tāda, ka nejauši esmu atklākusi sev jaunu vaļasprieku - skatītites latviešu video un pei sevis atzīmēt, kas man tajos tīk, kas nē (ir jau arī tādi, zu kuriem savu uzmanībuvispār nevaru nokoncentrēt).
Nu,ja pavisam godīgi, lielākā daļa manu uzmanību zaudē klipa pirmajās 5-10sek. Tai wordpresā esmu izplūdusi vairāk, šite ar sāli pakaisīšos:
Piemēram Aisha ar savu video Cerību iela: sākumā un uz beigām mani neapmet sajūta, ka viņa grib čurāt. Un kāpēc šādai dziesmai tik ļoti liels dekoltē vajadzīgs? Visamz 2cm par dziļu. Man vislaik acis noslīd uz tiem apaļumiem un filmēts jau arī ir no augšas. ok, ok, kārdinošs ķermenis, bla bla - bet šoreiz par daudz. 2cm par daudz un man rodas nepatika. Klipa sākumā es vispār nevarēju saprast, kas tur notiek. Vai tā nelaimes čupiņa arī dzied? Man šķiet, nedaudz par daudz pārslīpējuma (ieskaitot tā nelaimīgā suņu acu skatiena). Bet malacis, ka viņa vispār tai krātiņā vairāk nekā 50 sek uzmanību spēj noturēt, pirms darbība attīstas (viņa sāk virzīties).
( vēl daži )
27 November 2009 @ 01:50 pm
Kopš vakar vakara norisinājusies mazu notikumu ķēdīte, kā rezultātā molēmu taisīt arī savu wordpress emuāru (ku šiks vāds!)
Ar to tad arī šodien nodarbojos (vispār galvenais iemesls ir tas, ka šis žunrāls ir vairāk tāds privāts, turklāt te nevar normāli linkot video). Ja nu kas - te nu ir: publiski.wordpress.com/
Un emuāra vajadzībām nolēmu sevi nofotografēt. Lai ir tas, kas saucas Gavatars. Bildes nesanāca diez ko spožas. sagurums sejā, maisi zem acīm... (Aij, te ir vesela epopeja, kāpēc tā). Taču, ja māk smuki nostāties pie loga un nogriezt sev pusi nost, rezultāts mani pat pārsteidza. patīk.
Ar to tad arī šodien nodarbojos (vispār galvenais iemesls ir tas, ka šis žunrāls ir vairāk tāds privāts, turklāt te nevar normāli linkot video). Ja nu kas - te nu ir: publiski.wordpress.com/
Un emuāra vajadzībām nolēmu sevi nofotografēt. Lai ir tas, kas saucas Gavatars. Bildes nesanāca diez ko spožas. sagurums sejā, maisi zem acīm... (Aij, te ir vesela epopeja, kāpēc tā). Taču, ja māk smuki nostāties pie loga un nogriezt sev pusi nost, rezultāts mani pat pārsteidza. patīk.
14 November 2009 @ 04:13 pm
Šodien Talsos ciemojās arī Dabas koncertzāles veidotāju projkets - meža pasaules darbnīcas. Varēja iepazīties ar ķērpjiem mikroskopos, aplūkot, kas pūcītei bijis vēderā (kauliņi, spalviņas, turklāt reāli aptaustāmi un ar aplielināmo stiklu apskatāmi). Vēl visādas lietiņas un, protams, dažādu putnu balsu ieraksti. Pariezāk sakot, dažādu pūču balsis. Apoga balss (spriežot pēc paskaidorjuma, mazākā no pūcēm) Laurai likās kā peles pīkstēšana :)
Pēc tam viņu jaunākā filma "Graphis scripta". Laura līdz galam neizturēja. Tā kā es strikti ntoeicu, ka jāsagaida filmas beigas (tā ilga nepilnu stundu tik), Laura izdomāja, ka viņia vajag kaka't un čurāt. Tad nu neko. bija vien jāiet. :)
Pēc tam viņu jaunākā filma "Graphis scripta". Laura līdz galam neizturēja. Tā kā es strikti ntoeicu, ka jāsagaida filmas beigas (tā ilga nepilnu stundu tik), Laura izdomāja, ka viņia vajag kaka't un čurāt. Tad nu neko. bija vien jāiet. :)
13 November 2009 @ 01:00 pm
13 November 2009 @ 12:01 pm
es ar, es ar!
mans ģērbonis: Inese Siliņa
un devīze Est modus in rebus — всему есть предел - visam ir robežas
a man bērnībā bija cits uzvārds. Kaut kādos 12-13 gados ģim. apstākļu dēļ tas tika nomainīts. Lūk, kā būtu, ja uzvārds būtu vecais:
Inese Sprukstāne ar devīzi: Audaces fortuna juvat — смелым судьба помогает - drosmīgajiem liktenis palīdz
Interesanti, - šāds ģērbonis sanāk arī tad, ja savu tagadējo uzvaŗdu ierasktu bez mīkstinājumzīmes, ko tā programma, kā noprotu, nemaz nesaprot. Citiem vārdiem, sakot Inese Silina un Inese Sprukstāne vismaz šinī programmā tiek uztverta vienādi :)
un devīze Est modus in rebus — всему есть предел - visam ir robežas
a man bērnībā bija cits uzvārds. Kaut kādos 12-13 gados ģim. apstākļu dēļ tas tika nomainīts. Lūk, kā būtu, ja uzvārds būtu vecais:
Inese Sprukstāne ar devīzi: Audaces fortuna juvat — смелым судьба помогает - drosmīgajiem liktenis palīdz
Interesanti, - šāds ģērbonis sanāk arī tad, ja savu tagadējo uzvaŗdu ierasktu bez mīkstinājumzīmes, ko tā programma, kā noprotu, nemaz nesaprot. Citiem vārdiem, sakot Inese Silina un Inese Sprukstāne vismaz šinī programmā tiek uztverta vienādi :)
13 November 2009 @ 11:46 am
Latvijas pasta tiešais mārketings
Latvijas pasts sācis piekopt tiešo mārketingu (man līdz šim vismaz nebija nācies ar to saskarties).
Esmu saņēmusi e-pasta vēstuli, ar aicinājumu turpināt abonēt preses izdevumu nākamajam gadam. Viss jau būtu jauki, BET
varēja pacensteis to vēstuli sakarīgi noformēt! man tas izskatās pēc tāda pagaras vēstules ar daudz, daudz burtiņiem!
Tas taču, mīļie, ir mārketings! Viņi tak grib, lai es abonēju! Bet manas acis maldās pa to vēstuli, nevaru uzķert, kura ir tā svarīgākā info! Tā abonēšanas cena, tas, ka varu kkur aplūkot vecos darījumus, vai tas, ka man ir iespēja piedalīties izlozē!?
Es neesmu tupa, es varu izlasīt un visu saprast, bet ja reiz ir uzsākta šāda pieeja klientiem, tad- kamooon - izstrādājiet to vēstules uzbūvi kā nākas un atbilstoši akcentējiet info!
Man šķiet tāda pavirš pieeja. Doma jau laba, malači, bet varēja jau līdz galam noslīpēt.
Esmu saņēmusi e-pasta vēstuli, ar aicinājumu turpināt abonēt preses izdevumu nākamajam gadam. Viss jau būtu jauki, BET
varēja pacensteis to vēstuli sakarīgi noformēt! man tas izskatās pēc tāda pagaras vēstules ar daudz, daudz burtiņiem!
Tas taču, mīļie, ir mārketings! Viņi tak grib, lai es abonēju! Bet manas acis maldās pa to vēstuli, nevaru uzķert, kura ir tā svarīgākā info! Tā abonēšanas cena, tas, ka varu kkur aplūkot vecos darījumus, vai tas, ka man ir iespēja piedalīties izlozē!?
Es neesmu tupa, es varu izlasīt un visu saprast, bet ja reiz ir uzsākta šāda pieeja klientiem, tad- kamooon - izstrādājiet to vēstules uzbūvi kā nākas un atbilstoši akcentējiet info!
Man šķiet tāda pavirš pieeja. Doma jau laba, malači, bet varēja jau līdz galam noslīpēt.
13 November 2009 @ 09:24 am
slimoju
