Šodien slēgtā sanāksmē par sevi dzirdēju apgalvojumus, kas man lika justies apmelotai no galvas līdz kājām turklāt par lietām, kas ir ļoti, ļoti tālu no patiesības, pat pretēji tai. Sajutos kā citā realitātē, kur tiek manipulēts ar faktiem, pat piedomāti klāt un tas viss attiecināts uz maniem nolūkiem un darbībām. Un vairāku cilvēku klātbūtnē. Un neviens mani neaizstāvēja, kas liek justies vēl sliktāk. Ja jau neaizstāvēja, tad piekrīt? Jeb tie citi tikai sargāja savu ādu un tēlu? Varbūt, uzskatīja to par normālu situāciju, kko, kas neattiecas uz viņiem? Bet kāpēc šis cilvēks tik slikti par mani domā, jo es par viņu visu laiku biju un joprojām esmu labās domās. Varbūt tā ir kā tāda pārējo iesaistīto dalībnieku robežu testēšana - cik tālu ļaus iet un sist? Manī pēc šodienas ir daudz jautājumu un emociju. Jūtos pazemota, nenovērtēta un izstumta. Un varbūt tas arī bija mērķis. Kas zina.