Princese izskrien no pils
Kājiņām basām
Un metas pār pļavu,
Līdz ausīm
Samirksot rasā.

Mežs steidzas pretī
Un cieši apskauj,
Bet princese pretī turas,
Spirinās, smejas kā traka,
Jo lapas kutina, skujas duras.

Mežs viņai zemeni pasniedz,
Viņam tiek konfekte salda.
Tad abi samainās kroņiem,
Sadodas rokās
Un visā pasaulē valda.