Šodien tiku pie veca datorkrēsla. Jaunam sevi tik ilgi marinēju, ka tā arī nenopirku. Bet šī brīža situācijā, kad par finasnēm nekādas skaidrības nav, jaunu pirkt roka neceļas. Tā nu tiku pie lietota. Savu galveno funkciju, tas pilda un tas ari ir galvenais.

Aizgāju gulēt laicīgi, bet nespēju aizmigt. Klusumā redzēju vairāksu zibeņus aiz loga, bet lietus nelīst un pērkona ar nav. Kad gultā pavisam apnika, izlīdu pie datora. Visamz padarīšu ko lietderīgu. esmu salikusi vilkties čupu vajadzīgu lietu, izlasījusi apollo kārtējo negatīvo ziņu (par meitenīti, kur traumējusi aci un daļēji zuadējusi redzi), paspēju apraudāties un kārtējo reizi nosolīties, ka šāda tipa informāciju vairs nelasīšu. Pārāk empātiska tā mana uztvere.
Jāpārtaisa pāris bildes un jāmēģina iet gulēt. Šodienas pusdienas laiks pārāk garšs man sanācis :)