Uh, mums šitā mēnešiem ilgi bija. Ap vieniem, dažreiz diviem gāja gulēt tas cālis mans. Bij laime, ja ap 11 dabūj viņu aizmidzināt. Nezinu, kāpēc mums šitā bija, bet mainījās tikai nesen.
Pa dienu vēlāk par pieciem neļāvu gulēt vairs, bet visu vakara cēlienu liku skraidīt, dauzīties, smieties, viskaut ko ņemties. Lai riktīgi nogurst. Un tad neko neprotestē pret gultu, jo pats grib atpūsties. Lai arī cīnās ar miegu, biku pretojas, bet ja viņu tad pamierina kādu brīdi, padzied viņam, un vienkārši izslēdz gaismu, tad aizmieg ar.

Bet ja pirms tam vakarā ir bijis ārā, tad aizmieg uzreiz, kā gultiņā nolikts! 95% gadījumu! Kaut vai astoņos vakarā! :)) Es domāju, ka tur tiešām ir jautājums par enerģijas izlādēšanu.

Atceros, mamma vienmēr bārās, ja vakarā gribējās dauzīties, tieši ap gulētiešas laiku. Dusmojās, ka neguļu. Bet es tagad atceros un saprotu, ka tiešām negribējās gulēt, jo vēl tik daudz spēka un intereses kaut ko ņemties, kaut ko darīties, kas nebija iztērēti pirms tam, pa dienu. Un neko tur nevar darīt, kā tikai izlādēties. Agri vai vēlu jau tas mazuls aizmieg, un mans princips ir - nogurdināt pēc iespējas vairāk, tad tas miegs vieglāk atnāk.

Arī vanna palīdz! Izšļakstās pa siltu ūdeni, piekūst, tad karstu dzeramo vēl un pēc mirkļa jau acis berzē. Pašai pēc dušas arī tāda pati sajūta, kaulos tāds miers un gurdums, un gribas gulēt. Gan jau bērnam līdzīgi. Bet vispār visefektīvākā ir iešana ārā, vismaz mums