Uhh, kāds patīkams vakara nogurums. Visu dienu pa āru vien. Tirgū nopirku zemenītes, kas zied no jūnija līdz pat oktobrim. Viens stādiņš vien 0.10Ls! Tiku arī pie salātiem, nedaudz selerijas. Mammai nosaldēto puķu vietā iegādājos dažas jaunas. Kamēr tās nokarenās podu puķes nav izaugušas lielas, var paspēt nopirkt pa saprātīgām naudiņām.

Kaimiņš liek jaunu žogu. Augstāku. Gan jau ka tā reize, kad puika pārkrita tam pāri un aplauza jauno upenīti, viņam lika aizdomāties, ka kaut kas jādara lietas labā. Savukārt man jauns žogs liek aizdomāties par jau pagājuōsvasara gribēto zālīti tajā mājas pusē. Citādi visu vasaru gārsu vien pļāvu. Tad nu šodien uzraku zemi, izravēju gārsas saknes sistēmu, cik nu varēju. Jāsastāda tur puķes (vakar spoku dārzos biju (pamestie dārziņi) un saraku veselu maisu ar šo un to) un tad jau varēs sēt zālienu pa virsu. Gribēto spabeigt līdz rītdienai. Jo pirmdien, otrdien es uz Rīgas darbiņu braucu un tad sanāktu laika tikai trešdien. A gribās lai zālīte sāk iedzīvoties pēc iespējas ātrāk un tās puķes masisā ar nevar bezgalīgi marinēt.

Ak, jā. Laurai takš smilškasti nopirku. Tādu kā gliemežvāks, sastāv no divām daļām. pa nakti var nosegt ar smiltīm pildīto daļu, lai, piemēam, kaķis neiečurā vai lietus nesaslapina. A karstākās vasaras dienās otru gliemežvāka pusi mierīgi var pielaist ar ūdeni un lai Laura plunčājas. Sekla, maza tā kaste, vienvietīgā, tā teikt :) Un šodien dabūju smiltis kastei. izrādās kaimiņam stāv smalas grants čupa nevaajadzīga :) Normālas smiltis ar maziem akmentiņiem. Ir vismaz ko sijāt :) Un tad nu šī pārlaimīga sēž smilškastē un es tik pa logu uzmetu acis vai darbojos blakus.