godīgi sakot, nesaprotu tevi. "es arī dodu biežāk no burciņas, nekā paštaisītus ēdamos, pagaidām... Jo nav man vēl īsti pārliecība, ko drīkst un ko ne"
Taisi pati tos pašu dārzeņus ko burciņās liek!? domā tie dārzeņi kaut kādi savādāki? Tikai velnsviņzinkad pagatavoti un vakuuma (?) tusējas. Vienīgā jēga ko redzu burciņpaikām ir tad, ja nav iespājams dabūt pašu produktus un jāvāra Itālijas kartupeļi ar polijas bietēm, ja nav sanācis laik apagatavot ēdienu.
Un ar to burciņpaiku vēl ir tā: ja jau Ādams ēd, tad, domāju, ēdīs arī turpmāk. Vienīgi, ja sāksi dot paštaisītu ēdienu (Un tas ir kuda garšīgāks), pieļauju, ka Ādamiš sāks brāķēt burciņpaiku, bet tad, domājams, ir individuāli.
katrā ziņā par to drīkstēšanu - tur jau tā saļs,- dod pa druskai un vēro. Dod kaut vai tos pašus daŗzeņus/augļus, kas burciņās. starp citu DAUDZ lētāk ir gatavot nekā pirkt. no savas pieredzes, mums ar naudām joprojām švaki. Ja Laura ēstu pārsvarā burciņapiku, mūsu ēidenkarte būtu bijusi daudz plānāka :D

par tām gatavajām putrām - viņas ir ŠAUSMĪGI saldas. Nu tā, ka vājprātīgi. Visamz tās BEBI un MILUPAS putras ar pienu, ko pirktu Laurai. Pēc tam, kad vienā šitādā pakā iegrābos, ilgi nācās pielauzt bērnu ēst normālu ēdienu, nevis to mānot iekšā ar saldajiem jogurtiņiem, ievārījumu, u.tml. Tāpēc arī ādamuks varbūt prasa ātrāk to karoti mutē :D Mēs samŗeā ilgi ēdām putras. taču es pirktu ar pazemināto cukuru un bez piena klāt. Kad taisīju patii pielēju klāt pienu, lai sātīgāk, bet arī ar ūdeni viņas ir normāli ēdamas. Manuprāt, tās saldās putras ndoara tādu skādi, ak bērnam iepatīkas dikti saldas lietas. tēju ar cukuru vajag, saldaš sulas dzert, u.tml. Mātes piens jau arī ir dikti salds. Rezultātā garšas izjūta biki čakarējas, arī zobiem nav diez ko labi.

Un par to gaļu - man liekas, ka tā sburciņapiaks vēl pretīgākas paliek, kad gaļa ir klāt.