Lasīju vakar Cibā, ka ir cilvēki, kuros dr. Hauss rada erotiskas vēlmes, saista prātu un tā. Vakar ar zaķīti par to ierunājos, ka manī gan nekādas seksuālas izjūtas šāda cilvēka tips neraisa. Un tad es definēju savu attieksmi, taču kļūdīgi, jo tikai naktī, nespējot aizmigt, sapratu, kāda ir mana attieksme: es gribētu būt tāda pati :) Taču neuzdrošinos, bet vēlētos. tas tad mani arī fascinē. Skatoties kārtējo sēriju, zaķīts dikti preicājas par viņa replikām un izturēšanos, es klusēju. visamz man tā šķiet. bet patiesībā priecājos tik pat ļoti kā viņš :) Zaķim ir lielākas izredzes tā izturēties pret cilvēkiem, jo viņam jau ir iestrādes. Es tā nespētu, jo pārāk dikti satraucos par citu labsajūtu (labi, labi - par citu viedokli) un vēl pēc tam mocītos sirdsapziņas pārmetumos. Taču es labi varu iedomāties, ka dzīvotu ar šādu attiekmi kā dr. Hauss, bet ne šajā dzīves posmā. Šobrīd es jūtos apmierināta ar dzīvi ;)