Nu kaifīgi.
Es sēžu pie kompja un rakstu par bēgļu tiesībām (strādāju) un bebene smuki guļ man uz vēdera un neko nesaka! Pirms tam visu rītu čakarējos, jo Lauriņa vislaik gribēja, lai ar viņu paspēlējas. Jocīgi šitā. Mierīgi un labi. Viss pie vietas.