vienbrīd likās, ka viss +/- nostājies pa plauktiņiem ar konkrētu nāktones ievirzi. tagad nebūt par to vairs neesmu pārliecināta.
Bija tā doma pirkt 1istabas dzīvoklīti Talsos. ņemot bankā aizdevumu. pēc tam, kad to atdotu, ieguldīt naudu mammas mājiņā Talsos un pārvākties uz patstāīgu dzīvi tur. bet tas būtu ne agrāk kā pēc 5-7 gadiem.
a varbūt tomēr to dzīvokli neņemt? masu mediju turklāt vēl runā par cenu bumu un, ka šīs cenas kaukad drīz kritīšoties.. turklāt parātīgāk varbūt uzreiz mājā ieguldīt līdzekļus un to paplašināt, nevis taisīt starplaiku ar dzivokli, kurš tā īsti nemaz nepatīk (atrašanās vieta, pagalms, ņemot vērā, ka tur mazam bērnām jādzīvo.
Ar vēsu prātu man aizvien vairāk un vairāk šķiet, ka nav ko ākstīties - jāiegulda nauda mājā, viedojot piebūvi, tur ir arī zaļā zona, blakus nav lielo ielu, ir privātmāju rakons, sīkajam tak tas ir svarīgi un arii mums, ka var dārzā mierīgi mazo palaist paspēlēties... Tādā gadījumā sanā gan atteikt dzīvokļa īpašniekam, jo tur jau it kā mutiski visu esam apsolījuši un pat dzivokļa atslēgas jau ir... Bet salīdzinto likmes, tas it kā nieks vien ir. Kā Jancis teicās, sajūta, kā uz plāna leda. bet manī aizvien vairāk un vairāk nostiprinās izjūta, ka cietā zeme ir tur, kur māja. Un tā dom apar dzīvokli jāpārtrauc.
tas biškiņš, kas tiek pateikts - Post a comment
phoenix (phoenix) wrote on February 22nd, 2006 at 03:32 pm