:)
a man patiik shitaa dziesminja.
Es rakstu recenziju par Edīti Piafu. Pateisāk laikam būtu teikt, ka tā nemaz nav recenzija, drīzāk rakstura analīze, izklāsts un salīdzinājums ar sevi, pamatojoties uz savas dzīves pieredzi un tā. Galu galā darbs jānodod saskarsmes psiholoģijā. :) Es nezinu, uz cik lapām darbam jābūt, man ir 5as. Varbūt būs vairāk, jo rakstīt ir daudz ko. Es arī nezinu, cik pārējie studeni atklāti būs rakstījuši minot faktus, piemērus par sevi, cik ļoti viņi nekautrēsies. Man, šķiet, tas problēmas nesagādā. Pasniedzējs varēs lasīt un justies varbūt pat nedaudz neērti manas vaļsirdības priekšā (par seksu es nerakstu, bet arī visādi citādi cilvēkiem parsti ir neērti atzīt pašiem sev, kur nu vēl atklāti kādam stāstīt par savām melnajām rakstura lietiņām) ;) :P

A šī grāmata par Edīti Piafu (Žans Nolī) mani visai jūtami ietekmējusi. Nu - es sapņos Edīti redzēju un, kas zina, ko sapņošu šonakt. Varbūt pretenciozi skan, bet šausmīgi daudz līdzības es viņā ar sevi saskatīju. Pārsvarā attieksmē pret līdzcilvēkiem un kaukādā pasaules izjūtā. Šis atklājums jau arī ri tas, kas visu lasīto liek uztvert bik citām acīm. Un tagad jau viss šķiet košākās krāsās...