ļāvos mirklim
apgāju spoguļa otrā pusē
interesanta haosa kārtība, daudz aizmirstu lietu un ap lietu virmojošās atmiņas
kā ir Tev - viegli ļauties mirklim, tā vienkārši - nedomājot?
(kaut kā šķiet, ka piespiesta mirkļošanās ar` nav lāgā un tāpat sanāk štukošana par to kā ir, kā bija, kā būs)
tie paši meli aprok galu galā dabū galu ...
tas biškiņš, kas tiek pateikts - Post a comment