vārdiem spēks tie baro gribi vai negribi tie bāžas rīklē vēlas būt pamatīgi sagremoti un norīti lai spētu dziļāk nogulsnēties prāta saknē

nepatīkami, ka mums ir tāds spēks, bet ne jau tas ir vienīgais, -
ko nu par to, -
tikai dēļ šiem vārdiem, dēļ iespējas tos izteikt, dēļ vajadzības tos izteikt, lai gan bieži vien trūkt pamatojuma, un tad esi ierindots starp mēmajiem ūdeņiem, - pastāv Apziņas parazīti, pastāv Sviesta Ciba (sašaurinot redzesloku, jo citādāk nepietiktu laika un vietas visu uzrakstīt un pēc tam to visu izlasīt -)

"vārdi ir patmīlībai un nevis patiesībai" - kā šī atziņa dzen bezdibenī, liek savilkties kaut kam sirdī, sajūtot sāpes. Apziņas un zempaziņas vārdi kā saujauktas dimensijas vandās pa galvu - šurp turp - bezsakarīgi metot virspusē tikai sajūtas (kuras nespēj formulēties, līdz ar to ir ļot daudz apkārtējo, kas nesaprot, vai negrib izlikties, ka saprot, kas ar nav vajadzīgs --

pierē krokas mazinās, lasot Tavus vārdus par pirmo ierakstu - tas ir daudz, lai ar var likties, ka sīka vienība ...
tas tiesa, ar vārdiem var iznīcināt un celt -- Tu ar saviem vārdiem -- tiem vārdiem -- cēli, par to vēreiz paldies --

viens stāvs vairāk mājai, tik žēl, ka nav pamatu, bet, ja būs lemt, būs arī tie ...


lai tev silti,- teica onka un aizgāja aiz stūra ļauties nāves skavām (tas bija viņa pēdējais labais vārds, -lai tev silti ...