esmu iespiests stūrī, nevaru iziet plašākā tēlpā, lai iekapmtu atlikušo svaigo gaisu - reiz pa reizēm tā mēdz notikt, liekot domāt par to kam tev būtu jābūt patiesībā - šī ir tāda reize, tik negribas domāt, tāpēc tupu pie datora, savu lapu atskatījies, draugu lapas atskatījies, plašā interneta gūzmas čuras sarijas, iemetu galvu kataloga sarakstā, iekļūstu baltā pasaulē -tavā - lasu, lasu, smaidu - kaut kur sen biju ko tādu dzirdējis, bet laidu gar ausi, tagad gribas teikt -- paldies tev par šiem vārdiem ...

ar cieņu, gints rētihs

ticēt, neticēt, vērts, nav vērts, bet ne jau visu nosaka vārdi, kaut gan tagad nemaz tā neliekas