22 February 2005 @ 01:04 pm
 
kņudoņa nāk lēniem soļiem atpakaļ. Es velti mēģinu sastādīt grafiku, kurā nebūtu vietas tai. Ja nedomā, tad izdodas. Ja domā, tad pielīp kā medaina salvete pie lūpām.
Bet negribu arī vārdus un terminus, apjausmu un skaidrību. Brīvība uz spārnu galiem. Viegla un trausla. Atkarīga.
Deja šosejas vidū.