16 January 2005 @ 08:04 pm
 
par pollu:
paturu tiesības neatbiildēt tagad
Tad nu es tagad padzīvojos ar sevi.
Un jā, man nav ne depresijas, ne mīlas moku. Visdrīzāk - pārsātinātība bez satura.

Vienīgais, kas mani satrauc par jums - es nevienu nevēlos un nevēlējos aizvainot. Ne ar savu klusēšanu, ne ar savu aiziešanu.

//tas ir tas visdraņķīgākais jebkāda veida cilvēciskajās attiecībās: kad tu topi piesaistīts. Hmz. Nē, nu, no vienas puses tas ir jauki, bet tikai tad, ja tas otrs saprot, ka cilvēks arī ir kaķis, kam patīk staigāt, kur pašam patīk un neliek tam justies vainīgam. Neaizmirstot par robežām.

//atvaino, ka es tā. Bet es sajutu bezsaturu. <--Es nezinu, vai tas, kam šie vārdi veltiti, to maz saprot. Bet varbūt tas nemaz nav vajadzīgs. bet tā kā es nezinu vairāk par to, ko zinu, tad jūtu nepieciešamību atvainoties.