ne jau viss ir domāts, lai aizmirstu :) Kā jau tu pateici - dažreiz. Es parasti nepārlasu tad, kad tas vēl ir atmiņā, bet vēlāk - priekš šī "vēlāk" jau arī patiesībā tiek rasktīts. Galu galā tāpēc es jau vispār te kautko rakstu - lai vēlāk atskatītos uz sevi un redzētu, kur esmu bijusi gan fiziski, gan garīgi.

Bet doma kā tāda ir un paliek - rakstīšana ir atbrīvošanās. Man.