Ciemos pie zvejniekiem. Zvejnieka sieva no Latgales ieprecējusies Kaltenē. Pirms tam ne reizes neesot redzējusi jūri, ar vīru satikusi laikā, kad viņš dienējis Daugapils pusē. Pēc samērā neilgāš pazīšanās tomēr izlēmusi viņam sekot uz jūras piekrasti. Vīrs valdonīgāks, kurzemnieki neierasti un viņa pati, kas ne zivis pratusi no tīkliem margot, ne izdabāt vīramātei.
Pastaigājoties gar jūru, runājam un runājam. Var just, ka sieviņai parunāties gribas, ka īsti laimīga nav še jutusies nekad īsti. Vienkārši tuva drauga, saprotošas dvēseles pietrūcis. Ar vārdiem tas netika izteikts, bet sajūta palika...