Šodien laura ir beidzot apdatējusies jaunajā vidē. Normāli guļ un nav čikstīga. Toties bijām uz Gulbja laboratoriju noņemt asinis no vēnas alerģijas analīzēm. Lauriņa sāka bļaut pirms adata tika iedurta. Bērns juta, ka nebūs labi - svešas tantes, saspiesta roka, stingrs tvēriens, kustēties lāga nevar... Ar bļaušanu pazuda izraudzītā vēniņa un no iedurtās adatas netecēja asinis. Māsiņas jau apsvēra domu ņemt adatu laukā un durt citā vietā, bet Laura jau no lielās bļaušanas bija nogurusi un pati bezspēkā tik čīkstēja, muskulīšus atslābināja un asinis sāka smuki tecēt. Māsiņa teica, ka izdevies paņemt labu paraugu, palikšot pāri arhīvam un, ja vajadzēšot vēlreiz veikt kādus testus, nebūs nepieciešams ņemt jaunas asinis. Žēl tikai, ka mūsu dakterīte nebija uzrakstījusi nosūtījumā pilno pārtikas produktu paketi, bet tikai vienu. BEt nu labi, paskatīsimies, vai nav alerģija uz piena olbaltumvielām u.tml. Bet par saknēm būs jāveic vēlāk cits tests, ja būs nepieciešams. Man jau liekas, ka ar šo varētu pietikt.
Rīt ar vīramāti došos uz teātra dienām veltītu aktieru koncertu. Laura paliks mājās trīs gādīgu auklīšu sabiedrībā - vīramāsas, mūsu kāzu liecinieces Linetas un Elīnas sabiedrībā.
Šajās dienās man ir labi tā, kā ir. Bija plāni satikt to un to, aiziet tur un tur, bet tagad neprasās. Gan jau nākamreiz ;)