vakar ēdu zirņus. Uuj, cik mums bija gruuts vakars, CIK Laurai bija grūti!
Neēdīšu es vairs zirņus, neēdīs mammīte zirņus , ne ne!

Nākošnedēļ braukšu uz Rīgu, Lauru uz pāris stundām būs jāatstāj kāda cita gādīgajās rokās, bet, ai, kā negribas! ļoti, ļoti negribas. Pirmkārt, pupa viedā būs jādod pudelīte un ortkārt - mammas nebūs blakus, a ja nu lauriņai vecmāmiņa šķitīs pārāk svešs radījums? Nav jau it kā traki Laurai ar svešajiem cilvēkiem, a ja nu šoreiz!
Un vēl - ņemt tos ratus, neņemt? Palikt pa nakti pie omes vai vīramātes? Pie vīramāte sbūtu izdevīgāk un siltāk, bet tur īsti kur gulēt nebūs. Ek, ek ek. Bet jādara ir, atkāpties neavajdzētu - jāpierod pie šādu jautājumu risināšanas.
Un vispār, varbūt tesīšos ar visu bērnu slingā. kaut gan - tas arī bšu nogurdinoši mums abām.

Un mums vēl nekurina.Rezultātā: laurai ir iesniņas!!! Bwee.

gribu ēst - jāiet uz veikalu. Laura iemigusi.Bizot uz veici un riskēt, ka Laura pamostas un raud vai tomēr paciesties? :)
Pacietīšos :)
Zvanīju mājas apsaimnokotaajam, kad pieslēgs apkuri. tante tieca "drīz". Tā viņai esot likts teikt :) Nu ok, tad jau drīz būs ;D
Un vēl, līdz Talsiem nenonāk atktuālā informācija par norisēm, koncertiem Rīgā. Atliek vien vai nu pašiem seko līdzi visiem iespējamiem izkladies portāliem un žurnaļiem, vai paliec neziņā. Rīg'apierasts bija, kad visi stūri aplīmēti ar info. Nē, nē, es neko neesmau palaidusi garām, vienkārši vairākkārt nākas secināt: "ak šitādas lietas Rīgā notiek. nemaz nezināju" :)

dedzinu sveces - šķiet kļūst siltāks.