vakarnakts bija kaut kas šausmīgs. Pat miegs man bija trauksmains. Joprojām jūtos kā tāda liela sāpe. Jā, rīts ir labāks, nekā nakts. Bet tāpat runāts jau netiks. Kā ūdensroze teica "attieicbas jaaizturas visu laiku taa,it ka viss buutu perfekti un tad arii bus". Bet vai sanāks, ja iekšā ir bail.
un vēl - vakardienas poustu rezultātā pamatīgi izrevidēju draugu listi - palika tikai tie, kuriem esmu ar mieru rādīt friends only ierakstus ;)

Esmu novērojusi, ka man periodiski vajag attīrīties - izraudāties, izbēdāties, pārdzīvot. Nomazgāt dvēseļu logus ar asarām.
Krājas, krājas tie pilieniņi, krājas. Un tad kā ūdenskritums gāžas un izžūst. No rīta pamostos ar sāpošu galvu - naktī emocijas uzdzīvojušas ar pilnu klapi. Tai pašā laikā līdzās sajūtu siltu ķermeni, miegā apliktu roku man apkārt, pie otra sāna izpletusies guļ Laura - agrā rītā barota, atstāta blakus. Istabas gaišās sienas smaida un ir tik mierīgi, labi. Un tomēr pa galvu danco vakardienas pārdzīvojums un aizvainojums joprojām pulsē. Guļu aizvērtām acīm un domāju - kas tas ir, kas liek uzvesties kā aizvainotai princesei, kaut arī gribas tikai mīļumu un aizmirst visus pāridarījumus, gan pašas darītos, gan saņemtos.

šodien bijām talsu muzejā uz fotoizstādes atklāšanu. Sadarbībā ar fotogrāfijas muzeju, izstādīti 100 portreti. Attiecīgi uz atklāšanu vesela čupa ar cilvēkiem, kuri saucas fotogrāfi. Vai katram otrajam ap kaklu riktīgs metamais. Jānim mugurā bija zila jaka un paltmale, Laurai rozā kleitiņa. Tā kā jancis pārsvarā Lauru turēja, tad izskatījās labs krāsu salikums + fakts kā tāds - vīrietis un bērns. Mūs foogrāfēja ne mazāk, kā runas teicējus. Vienbrīd pat divi objektīvi vienlaikus bija pavērsti pret mums. Jau pēc atklāšana sun vīniņa iemalkošanas, kāda tante lūdza mums speciāli papozēt. bet tā, lai izskatās dabīgi :) Paņēma mūsu adresi, atsūtīšos bildītes. :)

ak jā, un vakar pirms lielajiem pārdzīvojumiem bijām tlasu keramikas darbnīcā. Tur mums divi draugi - Nauris un Diāna. Viņi laikam arī ir vienīgie keramiķi Talsos. Diāna pasniedz arī nodarbībās bērniem mākslas skolā. Bijām visi trīs aizgājuši uz viņu pagrabiņu, kas atrodas zem mākslas skolas. Tāda forša noskaņa tur - visās malās māli, ūdens bļodas salpināšanai, pabeigtas kermaikas un procesā esošas. Ceplis un virpas. Uuuj. Pēc Diānas ierosinājuma noņēmām laurai lielos pirktu nospiedumus - atlējām Lauras rociņas nospiedumu ģipsī. Jancis aizrāvies veidoja kaut ko no māla. Tā arī nesapratu, ko, viņš arī negribēja atklāt, bet izskatījās smuki. Es arī biki paķimerējos - no šabloņiņa atspiedu taurenīšus - būs man taurenītis - poga, taurenītis - kaklā karināmais un taurenītis - puķpoda dekors! :))
Viņi ir tik forši un tur ir tik forši, ka iesim vēl. Un Jānis laikam jau pavisam iededzies :)