šur tur, šo to palasoties par bērna atstāšanu pie auklītes/auklītes uzraudzībā jau no 5mēn., saprotu,ka es to nevarētu. Kad es vakar uz Rīgu aizbraucu un man krūtis pilnas piena bija, vienbrīd gandrīz apraudājos. Iedomājos, ka man te pilnas krūtis piena, bet mazulei mājās jāmocās ar pudelīti un jāēd piena aizvietotājs. Un vispār, ka mammas nav blakus un piena smaržas... :) Ai, šitik maziem ķipariem jābūt kopā ar vecākiem. :) man nu galīgi nepatīk doma, ka Laura būtu jāatstāj kādam citam, kaut vai manai mammai. Un šīs emocijas attīstās, rodas aizvien lielāka pieķeršanās. Tad lūk kā tā visa mīlestība rodas - ar laiku :) Nevis blīkš blākš un viss ir, kā es nedaudz biju iedomājusies. Tā teikt - tā nav iemīlēšanās vīrietī :D

smaidiņš, smaidiņš komatiņš ;)
mūsu kāpņutelpā dzīvo jauki cilvēki. Ratus es atstāju 1 stāvā (mums ir ļoti plaša kāpņutelpa, it sevišķi 1. stāvā), un tagad, kad ir lietains laiks, arī lietussargu parasti atstāju iestūķētu virs groza. Viendien lietussargs bija pazudis. Es jau nodomāju, ka nozagts. bet nē! kāds to bija tikai aizņēmies, jo pēc dienas vai divām lietussargs atkal bija savā vietā :)))
Un vēl - šodien es bumsījos augšā pa mūsu 8 pakāpieniem, lai tiktu kāpņutelpā un maza meitenīte ar ieģipsētu roku man paturēja durvis, lai es ērti tiktu iekšā. iebraucot kāpņutelpā ir vēl 2 pakāpieni, kurus pārvarēt man palīdzēja nez no kurienes pēkšņi uzradies jaunietis. Un ar - bez prasīšanas. Tā lūk :)
sīkumi, bet patīkami.