šur tur, šo to palasoties par bērna atstāšanu pie auklītes/auklītes uzraudzībā jau no 5mēn., saprotu,ka es to nevarētu. Kad es vakar uz Rīgu aizbraucu un man krūtis pilnas piena bija, vienbrīd gandrīz apraudājos. Iedomājos, ka man te pilnas krūtis piena, bet mazulei mājās jāmocās ar pudelīti un jāēd piena aizvietotājs. Un vispār, ka mammas nav blakus un piena smaržas... :) Ai, šitik maziem ķipariem jābūt kopā ar vecākiem. :) man nu galīgi nepatīk doma, ka Laura būtu jāatstāj kādam citam, kaut vai manai mammai. Un šīs emocijas attīstās, rodas aizvien lielāka pieķeršanās. Tad lūk kā tā visa mīlestība rodas - ar laiku :) Nevis blīkš blākš un viss ir, kā es nedaudz biju iedomājusies. Tā teikt - tā nav iemīlēšanās vīrietī :D