Tagad, kad ar joni naak virsuu pavasaris, esmu pasaakusi LU parvilkt apavus. Nu jau buus kaadas 2nedeeljas, laikam. Ir patīkami pārvilkt tos zābakus un tad vieglās kurpītes jodelēties rinķī (cik nu es tur daudz vispaar paatvietojos). Seezhu lekcijaa, pastiepju kaajinju un papriecaajos, cik jauki, vasariigi un sievishkjiigi taa kaajinja izskataas :D
Universitātē tā kā dažbrīd sakaunos par savu vēderu. Saprotu, ka kauna un grēka lietu daru šitā kaunēdamies, a ko apdarīsi? Nu, liekas man, ka izskatos nepieklājīgi jauna bebim. Var jau buut, ka izskatos gana pieaugusi, bet es pati sevi neuztveru kā 22 gadīgu personu. Nevaru īsti saprast, cik gadu man ir. Bet zem 20 noteikti. Kopumā nav jau traki, tikai negribās, ka kāds slikti domā. Kad gāju rakstīt iesniegumu, lai saņemtu LU vienreizejo dekrēta stipendiju, tante teica, ka šogad vispār esot ļoti daudz grūtnieču un jauno māmmiņu. šodien viena meitene no lekcijas apjautājās, kas tur iekša ir. Vispār daudz puisīšu dzimstot. Talsos arī :) Tātad mūsu meitukam būs kavalieru pulciņš :)
Un vēl man šodien trolejbusā vīrietis iedevu vietu. Sapriecājos un tā. Man jau liekas, ka šitas ir pirmais īstais pakalpojums, ko kāds veicis pret mani aiz iemesla, ka esmu grūtniece. Nu, neskaitot tuvāko cilvēku loku, protams :)

āa un par tām stokmana trakjaām dienām - tie tak nav tik drausmīgi lētu cenu, lai stāvētu tajās nenormālajās rindās un vispār ālētos pa to veikalu. Vismaz es neko tik apdulinoši lētu neredzēju.

Fakts, ka kaut kam nomesta cena - un? daudzos veikalos mēdz būt preču izpārdošanas, bet šitādu psihozi neesmu manījusi. Psihoties stokmanī un stāvēt milzīgās rindās laikam ir stilīgi. Lai var stāstīt - vot, kā es tur stāvēju un grūstījos!