kāmēr neredz un nejūt to, kas ir aiz robežas, par to ir nospļauties. Nu jā - it kā.
bet dažreiz jau pietiek tikai ar mirkļa vēsmu, lai saprastu, ka jātiek tur pāri. Bet vēsmas - viņas var uzrasties no jebkurienes. Arī piedzimt tevī.

un sen jau gribēju pateikt: skaņas klusums.

bangas. vētra. vēss vējš un plandojošas drēbes.
tīrība.

uzkāpt un krist. un atkal un atkal...

a kāpēc nevar dzīvot tā nenosakāmi?
varet jau var
jautājums ir cits: a kapēc vienmēr kādam jāmēģina nosist zemē to, kas atrodas 3pēdas virs zemes. Vienalga kādu iemeslu dēļ viņš tur arī neatrastos?