nav piens. Ir pūkains miers.

sajūtu vergs.
gribas noignorēt piesardzību un aizsardzību.

ik pa brīdim uzplaiksnī mirkļi. Bez maz vai galvu pret mikriņa stiklu dauzīt, kad pēkšņi sajūtu uz muguras vieglu svaru un atspiestas rokas pret manām.

nojūgšos. sajūtu verdzība.

ai, iegrimšu sajūtās. lai paliek realitāte ārpus vārtiem. Tāpat nespēju neko uztvert pārāk nopietni.

atgriezties mirklī un iestrēgt tajā.

tieshi shajaa mirklii gribu uzleket uz galda un ar augspapeezhu zaabakiem, kas man joprojaam kaajaas, vnk izsist caurumus lakotajā virsmā.
leekt un sist muuzikas ritmaa nenojaucoties no virsmas.

Shinii mirklii energhija pluust paari. Bet, ja uz mani pasaktiisies, neredzeesi neko citu kaa akuraati seedoshu jaunieti. bet ja nu tu speej arii aciis ieluukoties?

rokaam veecinaaties un aizveertaam aciim vnk paklajuties skanjai. 4dien bija viena deja ar jaunieti, kur es tieshaam atdevos skanjai, varbuut vinjsh paarprata, jo shobriid man zvana naktiis, taujaajot, kaa man iet.

Pēc mirkļa varbūt es atkal jutīšos klusumā. Šobrīd iekšā ir vējš.
Aicini.

upd://kāpēc gan es raustos rīkoties tā kā vēlos? Piemēram tagad? kas man liedz sākt virpuļot un kliegt līdzi skaņām? izlaist putnus un spārnus, kas šobrīd iekšā mudž? Jā, pareizi - cilvēki nesapratīs. Cilvēki pārpratīs un es klusēju akurāti. No kā man vairāk bail, no tā, ka nesapratīs, nosodīs, būs negācijas vai no tā būšu izģērbusies viņu acīm, jo nebūs priekšā ikdienas? Nu jā, protams, sabiedrībā jāiekļaujas. Kaut vai tāpēc, lai būtu iespēja paust pašai savu viedokli. Neidziļināšos.

es gribu vēl. es gribu atkal. ilgāk. vēl un vēl. Tumša gaisma, silta sajūta un mierīga elpa. aizmirst laiku. Atkarība no sajūtām. Skaidrām.
Šobrīd es spīdzinu pati sevi, jo neļaujos. Bet es ļaušos. Es tikai mēģinu noturēties rāmjos. Jo grūti ir pēc tam kaut kādu kārtību ieviest. Bet var jau arī to nedarīt. Izpildīt pienākumu pret citiem. Tos, kas solīti. Un pēc tam... pēc tam jāskatās, kur atradīšos es.

šis tas ir sarežģīts. Bailes no bailēm. nogalini valsti galvā. man patīk. pāris dienu jautājums ir šīs sajūtas, ja vien netiks dots atkārtots stimuls. Ja netiks - tās kļūs par pāris balstakmeņiem. Ja tiks - tad es nezinu, kas un kā.

jā. uz jūru šodien. viena ar pienvedējiem un cigaretēm.
gribētos vēl kauko. to nesasniegt, tas jāatmet. neticu.

Vai tu zini, kā ir, kad gribas kliegt no pāremocionalitātes? Kā ir, kad iekšā šupojas viļņi, kad ir tik pilna sirds, ka vai ar nagiem skrāpēt sienu...?