tieshi shajaa mirklii gribu uzleket uz galda un ar augspapeezhu zaabakiem, kas man joprojaam kaajaas, vnk izsist caurumus lakotajā virsmā.
leekt un sist muuzikas ritmaa nenojaucoties no virsmas.

Shinii mirklii energhija pluust paari. Bet, ja uz mani pasaktiisies, neredzeesi neko citu kaa akuraati seedoshu jaunieti. bet ja nu tu speej arii aciis ieluukoties?

rokaam veecinaaties un aizveertaam aciim vnk paklajuties skanjai. 4dien bija viena deja ar jaunieti, kur es tieshaam atdevos skanjai, varbuut vinjsh paarprata, jo shobriid man zvana naktiis, taujaajot, kaa man iet.

Pēc mirkļa varbūt es atkal jutīšos klusumā. Šobrīd iekšā ir vējš.
Aicini.

upd://kāpēc gan es raustos rīkoties tā kā vēlos? Piemēram tagad? kas man liedz sākt virpuļot un kliegt līdzi skaņām? izlaist putnus un spārnus, kas šobrīd iekšā mudž? Jā, pareizi - cilvēki nesapratīs. Cilvēki pārpratīs un es klusēju akurāti. No kā man vairāk bail, no tā, ka nesapratīs, nosodīs, būs negācijas vai no tā būšu izģērbusies viņu acīm, jo nebūs priekšā ikdienas? Nu jā, protams, sabiedrībā jāiekļaujas. Kaut vai tāpēc, lai būtu iespēja paust pašai savu viedokli. Neidziļināšos.