kādu nedēļu jau domāju par zobārstu. un higiēnistu. un visām tām padarīšanām.
nesen gāju uz darbu un ievēroju, ka min ~3 attālumā ir stomatoloģiskā klīnika Elziabete. Tikkoa pazvanīju, vēloties pierasktīties pie higiēnista. Dooh. Negaidīju, ka būs jau tik ātru pie viņa jādodās - šodien 14:00 peč nedaudz vairāk kā pusstundas es jau sēdēšu zem lampas! hhhh

mosh kāds kauko par šo iestādījumu zina? Jo, ja man tīri labi aptisk, es domāju pie viņiem arī palikt. Man vaig viskauko zobiem izdarīt.

veiksmīgi paciemojos pie higiēnista. man tur patika. Ārstīte visai kolorīta dāma - spilgti oranžiem matiem un pieskaņotu lūpukrāsu :] hhh Bet ljoti atsaucīga. izstāstīja man tik daudz visādas lietas un sadeva daudz padomus attiecībā uz zobu kopšanu ;] Ar vienu no tiem padalīšos arī ar jums: blend-a-med esot laba zobu pasta, bet tā esot domāta cilvēkiem, kuriem ir ļoti labas, veselas smaganas. Tā kā, ja jums tā nav, lietojiet jebkuru citu zobu pastu, izņemot blend-a-med.

vēl es nogrozīju galvu, kad man patieca, ka jāmaksā 15Ls. Kad biju pirms gada citā vietā man bija jāmaksā tikai kaukādi 4ls. nez, cenas kāpušas, šite baigi šiki, vai tur baigi lēti bija.
Labi, ka tas nav iknedēļas vai ikmēneša pasākums, tāpēc iiiir ooookei ;)

iekšējs nemiers. tas pats kas toreiz, pirms visa tā, kas nu ir beidzies.

vot šitas man sāk riebties.
Sen neatceros, ka būtu sajutusies tā, kā tagad. Dusmīga - hmzz, nē, aizvainota - arī it kā nē, uzvilkta - tas gan, nokaitināta - jā, tas arī, galu galā dusmīga un aizvainota arī nedaudz tomēr. Un kāpēc? Jo man liek justies sūdīgi! Neatceros, kad šitā mani noliktu ne par ko, kā tas notiek pēdējā laikā. Turklāt vēl izturoties rupji. Sākumā centos to uztvert kā kaut kādu debīlu prikolu, kā veidu, kā cilvēks vnk izturas, nu nezinu... sak, mēģināju vienkārši akceptēt. bet nu jau ir par daudz. Da pietiek. Cik sākumā daudz labu emociju sniedza, tik tagad aizvien vairāk liek justies, nuu, nelabi, nedaudz pazemoti, nu tā kaut kā. Vai arī tik tiešām man tieši pret šo cilvēku visu laiku sanāk būt tik ļaunai, lai man šitā atspēlētos? Un tā, ka es pati nemaz nejūtu, ka darītu pāri???
Poll #5868 nuu...
Open to: All, results viewable to: None

Kursh, tavuprāt, ir šis cilvēks, kas man tagad tā liek justies?

upd://tas, kas tagad man liek šitā justies, nav bijušais puisis.

da varbūt pārāk saasināti uztveru šīs lietas, bet man tas viss atgādina to laiku, to cilvēku, kuru, ceru, esmu atstājusi aiz muguras uz visiem laikiem. Es biju domājusi, ka nebūs šīs pretīgās sajūtas vairs. Šīs it kā baiļu sajūtas, kad bail ir kaut ko neapreizu pateikt, lai nedabūtu pretī ko riebīgu, asu, iznīcinošu. Labi, ka šis eksemplārs vismaz fiziski neuzdarbojas. Teicējam varbūt tie vārdi nenozīmē neko, bet tie vādi ir veltīti man un es viņus tomēr dzirdu un jūtu. Es nezinu, vai viņš pats zina, kā ir, kad bail runāt, kad bail, vai labdabīgas lietas netiks uztvertas kā ļaundabīgas un rezultātā iekšēji vienkārši sāk veidoties kamols, kas neļauj justies brīvi.

dīvāni.
biki viipsnu palasīju. pirmā asociācija kaukāda iekšējā - ka es sevi lasu.