es darbā dzeru no krūzītes ar magonīti.

//izrādās ka tas olbaltumskaitļotājs ēd 100% cpu resursus. a es kaukur lasīju, ka tas esot praktiski neko-neēdošs. Fuj!

Šausmīgi drausmīgi nejauka sajūta.

man palika karsti un es vilku nost džeperi. Lai to izdarītu, jānoņem brilles. Bez briļēm es redzu slikti. ļoti + slikti. It sevišķi pirmajso mirkļos pēc aceņu noņemšanas. Un tieši tajā mirklī Marta, kas sēž pie telpas pretējās sienas, man kauko vaicāja. Kauko par privāto dzīvi. Vārdu sakot, sajūta bija nu ... redzīgam cilvēkam nesaprast. Es dzirdu un zinu, ka runā ar mani. bet es neredzu šo cilvēka seju. Kontūras, siluetu - jā, bet ne acis. parasti tak esam pieraduši, ka cilvēki, ar mums runājot, skatās uz mums. Un ja nē, tad mēs vismaz redzam, kapēc viņi neskatās (mazums, jamie palīduši zem galda kurpjšņores meklējumos). Bet es neredzēju! Un radās viegla panikas, visu-grābšanas-ķeršanas-no-rokām-arā-mešanas sajūta. Gribās sākt galvu grozīt un sāk mesties STRESS no šīs sajūtas. Fiksi un ātri, vēl kārtīgi nenovilkusi džemperi (viena piedurkne vēl pusmastā), uzmaucu savas brilles uz deguna un uzreiz sajutos kā cilvēks.

Šis gadījums liek atgriezties pie domām par lēcām. Bija laiks, kad es gandrīz gadu nostaigāju ar lēcām. Bet man kaut kā negribas atgriezties. parstās lēcas jau it kā nedrīkst nēsāt ilgāt par n-tajām stundām, bet man parsti sanāca šo limitu pamatīgi pārkāpt. Nekas slikts jau nenotika. bet vienalga... Turklāt, tad nevar kādā tusiņā vienkārši ņemt un aizmigt, bet jāatceras, ka tās lēcas arī jāizņem laukā. Un tad attiecīgi jāstaipa līdzi tas lēcu šķidrums... Nu gadu gan es toreiz visai labi pielāgojos šādam ritmam, bet īsti nesajūsmina doam atkal tā. Turklāt man liekas, ka es ar brillēm izskatos bezmaz labāk, nekā bez.
Savukārt, pluss lēcām: tad var valkāt arī saulesbrilles.

Ir jau arī tās kautkādas 24h lēcas. vai pat kuras var tur nedēļu no vietas valkāt. Hmzz.
Poll #5736 lēcas
Open to: All, results viewable to: All

Kā es izskatītos labāk - ar brillēm vai lēcām?

Patstāvīgai lietošanai labāk man ko - lēcas, brilles?

papildinājumi/ieteikumi

Tā pati situācija. Tās pašas īpašibas, kas piesaistīja toreiz. Tā pati uzvedība, čaula. Tas pats izaicinājums.

bet nē. Es gribu elpot brīvi un viegli. Ar šīm situācijām tas nav iespējams.

//vispirms jāatbrīvojas no kārdinājuma, bet citādāk, nekā pakļaujoties tam.

pārāk daudz vārdu.
bet ir tomēr daudz vairāk jauku cilvēku, nekā domāju. :)
un vēl es nevaru saņemties. tirillis iekšā sēž. un tāpēc arī ir pārāk daudz vārdu. Šodien vien brīd bija sajūta, ka sākšu neadekvāti uzvesties. Ek, mierīgu zilu pieneņu pļavu.

Jā. Aizved mani aiz rokas pļavā. Bez vārdiem, bet ar sajūtu.

Man bija todien dzimšanas diena, bet es to tā īsti neaptvēru. Aptvēru to, ka man tajā dienā tika atļauts vilkt to skaisto princeškleitu - baltu, kuplu, gaisīgu ar skaistiem, maziem ķirsīšiem izrotātu. Ekz. Vēlāk pēc gadiem to izrokot no skapja es gan nespēju saprast, kas man tajā kleitā toreiz tik ļoti patika. bet tās sajūtas atceros gan joprojām.
Vārdu sakot, es tiku ieģērbta tai kleitā un palaista savā vaļā spēlēties. Neko no tās dienas vairs neatceros, tikai mirkli: es sēžu zaļā pieneņu pļavā un man rokas ir pieplūktas pilnas ar pienenēm. Es laikam centos vaiangu pīt, bet īsti nemācēju, zinu, ka man tikai pirmās 2 pieneņgalvas bija sakrustotast. Tad pie manis pienāca sieviete (kaimiņiene laikam) un iedeva milzīgu šokolādes medaļu.
To, ka tā ir tāda kā dzimšanas dienas dāvana un ka man tai dienā ir dzimšanas diena es sapratu daudz vēlāk. Pēc pāris gadiem, kad par šo atmiņu gleznu runājos ar mammu.

Tad nu gribu atpakaļ to silto dienu, balto kleitu, zaļo zāli, dzeltenās pienenes un milzīgo labsajūtu.