Uz darbu paspēju laikā. Patiesībā tās 50 minūtes vilcienā pagāja dikten ātri. Biju domājusi, ka būs grūtāk.
Sēžu, urbojos monitorā. Ir nelielas slāpes un galva klanās - man ar tām pāris stundām bija par maz. Labi, ka te pilns ar visādiem minerālļiem. Ēdu orģinālo darkz dāvanu, dzeru BALTAS ūdeni un galvā man visu laiku skan kaukāds Ziemassvētku dziesmiņas. Ja, mēģinot aizmigt ap 4iem naktī, man galvā visu laiku saknēja "We are living in America", tad tagad uz pārmaiņām skan "AK eglīte, ak eglīte" un "Zvaniņš skan". Dooh. :)

Par ūdeni runājot, atceros, kā mums jau iekāpjot vilcienā un apsēžoties sapratām, ka vaig dzert, a nekā slapja līdiz nav. Tad nu esiņa mērkaķa ātrumā lidoja uz piestacijas mājiņu pēc dzeramā, kas izrādījās pēdējā(?) minerālūdens pudele ar šausmīgi sagāzētu ūdeni.

GAn jau, kad Zanda būs atžirgusi un žirgta, viņas žurnālā būs bildes. Varbūt arī es vēl kauko iebakstīšu. Tagad varu tikai norūkt, ka man patika. Pat pirtī iegāju, kas nu galīgi nebija plānots, es pat nezināju, ka tur tāda štelle arī ir. Ir ar slotiņām nopēra mani un es arī tiku pie pēršanas :) Visa mazā pirtiņa pēc mums bija vienās lapās, jo slotiņas juka laukā, turklāt tur biaj tik patīkama slapjas malkas smarža :) Man tiešām patika un ne tikai tā pirts. man patika vieta, mūzika, tas kā es gulēju, kamīna kurināšana, zeķītes, alternatīvais salavecīts, pikošanās ar sērsnainu sniegu, gaismas cīņas (gan bildēs vēlāk redzēsiet, kā esmu ieskauta balto garu mākonī un cīnos ar melno darkzu!) uz apledojušas laipiņas, civleķu uzvešanās, daudzās dāvaniņas, pastaiga. AK. Un tas, ka es vislaik jutos tā dīvaini mierīgi iederīgi. Bu!


un es nedzēru. tikai šampanieti'un karstvīnu. kopā bikiņ tikai, bet man tiešām šobrīd slāpst. esmu pārsteigta
/me iedzer ūdens malku.

Tik patīkams nogurums. Tik tik tik... :))) Žēl, ka nevaru nostiept kompi uz vanasistabu lejā, lai varētu klasuiets mūizku un gulēt putūdenī.
Darbs beidzās ātrāk, pus4 jau braucu mājās. Un autobusā jau klamīju galvu. Gribētos palasīt grāmatas, man tak tagad viņu ir bikiņ atkal savairojušās ;)

jerrym, tā grāmata, ko dāvāja man tēvs ir Džons Kraukers "Pirmatnībā'. Varbūt es viņu par daudz jau saslavēju, ja ņem vērā, ka neesu izlasījusi ne rindiņas, tikai anotāciju un kaukādu ievadrakstu. Bet man šķiet, ka viņa man ļoti patiks :)

Tagad, kad esmu dabūjusi vakardienas bildes, arī bikiņ kauko parādīšu. ( Tātad: )