phoenix
23 November 2004 @ 01:05 am
 
Šodien darba kafejnīcā, paņēmu ēdējo mednieku desiņu! wii!!! un pēc tam ļoti laimīga to apēdu. Kamēr ēdām, pie mūsu galdiņa pienāca Irēna (Ināra?) un atkal sākās klača. Darba biedre NOra ēd ļoti lēni. Es biju apēdusi jau kartupeļus ar savu desiņu un iz'dusi saldi, izskaitījusi sekundes, nopētījusi apkārtni, saklausījusies Irēnas (Ināra?) runas par to, kā attīstās projkets, kad Nora bija apēdusi 2/3 karbonādes! Vispār tur meitenēm jocīga mode ēst - salātiņi un plika karbona'de. vai piemēram siermaizīte un salātinji. Un tad viņas saka, ka esot ļoti labi paēdušas! hmz.

Bet tā jau es neko nesaku. Baltā ir ļoti jauki, draudzīgi. vismaz ar tiem cilvēkiem ar kuriem man tur načies kontaktēties.Trešdiena jau atgriežos DZc, jo turpmāk darbu varēs darīt arī no turienes - sistēma tagad būs pieejama arī tur ne tikai Baltā.

Arī DZC kolēģe, kas tagad pārdota Blatai Dace ir ļoti jausk cilvēks. tikai pārāk pareiza, akurāta. P šīm brīvdienām viņa gandrīz atlūguma gribēja iesniegt, jo psihologs izpētot viņas bērna zīmējumus un atbildes uz paŗis jautājumiem izsecinājis,ka bērns esot nelamīgs, jūtoties nemīlēts un tā tālāk.Secinājumi radušies tāpeč, ka koks tika uzzīmēts ar zariemuzleju (bet bērns esot zīmējis plūmi, kas aug pie mājas un tai patiešām zari esot uz leju u.t.t.) Bet vispār nebrīnos,ka tam bērnam varētu būt diezgan neērta dīvosāna, ja viņam aju tagadējajā vecumā (bendārza vecums) tiek prasīta liela atbildība un nopietnība. Viņiem mājās viss eso tperfekts, ne puteklitis, ne mazākās nekārtības un kā Nora teica, viņa pirmo reizi esot redzējusi tādu bērnistaba (ar nzoīmi,ka pavisam nebērnisku) lai vai kā, bet varu iedomāties, ka tas bērns galīgi nevar būt bērnībā. Man jau arī ar savu plašo dabu un lielo vērienu sākumā bija grūti tur ierast, jo: mēs tur sēžam palieā telpā kādas 6sievietes. dažbrīd,kad man kauko steidzami vajadzēja kādai no viņām pateitk, es tā arī bļāvu pāri visai telpai ar kautkādu prasību, vai prieka izsaucienu. Un pirmajās reizēs Dace vienmēr mani kušināja. No sākuma neavrējus aprast,kāpeč viān to dara, domāju - neviesn pa telefonu nerunā, visi kautko sav;a satroā runājās, kāpēc es neavrētu? Bet nu esmus apratusi: taa nav pieklaajiigi! Un bērnam jau arī noteitki tur jābūt bezmaz perfektam. tas nau labi. Bet ja arī viņa būtu uzrasktījusi atlūgumu, tas neko nmeainītu: berns varbūt jūtas saspīlēts noteikumos, nevsi nejūt mīlestību, jo Dace ir patiešām jauks un mīlošs cilvēks

Visu šito rakstīju tāpēc,ka tagad ēdu. Un vēl tāpēc, ka negribās īsti iet gulēt. tad nu vismaz aprakstīju pāris iespaidus. Nu esmu paēdusi, padžerui, vien vēl jāntīrās unt ad var iet gulēt! arlabu! :))

//mākonīši, mākonītes
 
 
phoenix
23 November 2004 @ 01:17 am
 
Mna bija/ir (?) draudzene. Savā laikā bijām nešķiramas, kaut arī tas bija tiaki uz kādiem 2 mēnešiem. Tad notika kiš miš ar rozīnēm un draudzība pajuka. Pagāja 2 gadi un mēs atkal atsākām kontaktēties.. kā viņa teica, es esot viņai bijusi bezmaz tuvākais cilvēks un būšot vienmēr, lai arī kā mums ietu. Nu nez. Katrā ziņā viņa septembrī/augusta beigās aizbrauca uz ASV. strādāt. pati bija ļoti sajūsmināta un priecīga. Radošs un plašs cilvēciņs ira. Rakstīja meilus, no kuriem gāztin gāzās iespaidi un sajūsma. Tad bija klusums. Un atgad atkal vēstule - izklausās pavisam nomākta. Gribot atpakaļ uz Latviju. Tur visi cilvēki, ar ko viņai nācies kontaktēties esot riktīgi stulbi. Pat piena paku neatverot, neizlasot instrukciju. Vārdu sakot, cilvēciņš pavsiam sabesījies par to mentalitāti(?). Bet arī mājās gluži braukt negribās - naudiņu sapelnīt vaig :) Un vispār Ņujorka esot pilsēta, kura iesūcot sevī un neļaujot justies vientuļam. Varētu tā būt - varētu būt, ka Ņujorka viņai piestāv. Viņa arī ir plaša, skaļa un enerģiska. Te ir viena bilde, ko viņa atsūtīja. Un es tiešām nopriecājos,ka dzīvoju Latvijā. Es tādā pilsētā nosmaktu. Man nebūtu ko elpot aiz tā trokšņa, gaismām, reklāmām un cilvēku mākslīgajiem(?) smaidiem.
 
 
phoenix
23 November 2004 @ 08:05 am
 
Ir tik foršas kupenas! juu juu ooo! bikses uzrotīšu līdz ceļiem, lai pa kupenām bristu tikai ar zābakiem. Kāmēr es izbridīšu līdz tuvākajam normālajam ceļam! ))) Jūtos kā tādā ziemeļpolā un bolu acis domādama, via tagad vispār ir vērts vilkties no mājas laukā - esot /būšo lieli sastrēgumi, jo sniegs neesot satīrīts, tiltos un visur citur apgrūtināta satiksme un bla bla bla.

bet es jau jūtos riktīgi forši. Tā tikai turpināt! manis pēc sneigs kaut vai līdz padusēm - iebāzīšu somā papildus bikses un bridīšu ar pārlaimīgu smaidu uz lūpām!
 
 
phoenix
23 November 2004 @ 08:56 am
 
Klasuios radio, pa kuru visu laiku saka, ka visaas malaas ir sastreegumi. ja man parasti šajā laikā līdz centram jābrauc ~50min, tad tagad pa radio cilvēkis aka, ka uz vanšinieka vien stāvot jau 40min. tātad man tas būtu apmēram 1,5h līdz centra, Nee nee, pazvaniiju Dacei un teicu,ka buushu veelaka, ka veel esmu maajaas un gadiiishu, kad noskries sastreegumi. Vinjas aaka smieties unt eica, ka visi shitaa zvanot un sakot, ka buushsot veelaak. un veel teica,ka pareizi darot, ka noagidot maajaas, nevsi esjot seedeet sastreegumaa. Un veel galu galaa man pateica, lai seezhu maajaas liidz 12:00, tad man pazvaniishot un varbuut manjau shodien buushot jaabrauc uz DZC, nevsi BALTU.
Nu super, nekur nav tagda jaakrataas, avru mieirigaa garaa te kjeepaaties ;)
 
 
phoenix
23 November 2004 @ 09:43 am
 
Izgāja ārā. Notīrīju sniegu ap durvīm, celīņu līdz vārtiem un vēl aiz vārtiem laukumu līdz ielai notīrīju. Uh1 Visa mugura slapja, bt es no tiesaas jūtos laimīga! Cik maz vajag, ne? Un Šēra visu laiku pa kājām vēl ņemas. Es tīru vienā pleķītī sniegu, viņa noguļas nedaudz tālāk un skatās. Sākumā gan ,mēģināja spēlēties, bet tad jaus aprata, ka es esmu strādāt , ne spēlēties iznākus laukā L))

Izmēriju sniega biezumu dārzā un ap māju. Tātad: visbiezākā sega, ko atradu bija 30cm, bet vidēji 15-20cm sniega man te visriinķī ir ;))))