tur es nejutu sevi. es njutu,ka buutu tur dziivojuis, smejeusies, raudaajusi, miileejusies. nejutu,ka esmu tur dziovjuis.
sheit es nejuutu,ka buutu bijusi prom.

miilestiiba neapstaav
miilestiiba vienmere pazuud
miilestiibu var izniicinaat
miilestiiba izsiikst
miilestiibu nenosargaa
miilstiibu nonievaa
miilstiibu paklajuj
...
veel, ir veel... bet kas iisti noteik, kad paarsataj miileet? kas notika ar miilestiibu?

es negribu buut kapriiza, bet es arii nekad vairs neljaushu,ka kaads mani nosauc par debiilu. vai kaa liidziigi. paspruuk vienreiz, paspruks arii otreiz, tad jau buus pieradums un atlajusahnaas. vinjiem, tiem ciitem, tas varbuut neko nenoziimee, bet man nav patiikami to dzirdeet, tas uzjundii daudz saapiigu atminju un pazemojumu - tas viss irl ljoti dziivaa atminjaa.
Toreiz, pirms paaris gadiem, es arii laidu gar ausiim pirmos rupjos vaardus un beigaas daargi samaksaaju par to.

es neesmu kapriiza. es negribu taadu attieksmei pret mani, kaut vai tikai jokojoties. to gan dereetu atcereeties tiem,kas grib ar mani kontakteeties.