es negribu buut kapriiza, bet es arii nekad vairs neljaushu,ka kaads mani nosauc par debiilu. vai kaa liidziigi. paspruuk vienreiz, paspruks arii otreiz, tad jau buus pieradums un atlajusahnaas. vinjiem, tiem ciitem, tas varbuut neko nenoziimee, bet man nav patiikami to dzirdeet, tas uzjundii daudz saapiigu atminju un pazemojumu - tas viss irl ljoti dziivaa atminjaa.
Toreiz, pirms paaris gadiem, es arii laidu gar ausiim pirmos rupjos vaardus un beigaas daargi samaksaaju par to.

es neesmu kapriiza. es negribu taadu attieksmei pret mani, kaut vai tikai jokojoties. to gan dereetu atcereeties tiem,kas grib ar mani kontakteeties.