Šodien sanāca tāda mazītiņa fotogrāfēšanās sesija.Toties tā ir mana pirmā reize, kad speciāli kāds mani bildē, nepārtraukti klikšķinot digitālā podziņu. Viens kadrs aiz otra un tuliit jau nākamais. Spontāna ideja, fotografēties pie dzelzceļa sliedēm, izdevās lieliski. Bildes redzējusi vēl neesmu, bet, cik varēja saprast pārlūkojot safotografētās bidles digitālajā, izsaktījās labi. Mums vēl noveicās. ka vilciens tieši pa blakus sliedēm gāja garām un vējs pūta, manus matus plivinot. Turklāt tās sleidest ādas pavecas - starp tām koši zaļā pirmā pavasara zālīte izlīdusi....mmm :)
Jutos drusku neērti, bet pārsteigti brīva, kad es kustos, eju un ka'ds stāv man preikšā un nemitīgi zibsnī fotoaparāts. tas nav tā - kad tu nostājies, nopozē un tevi nobildē. Tad man pašai nebija nekāda sajēga, kā es izskatos.
Šodien man atsūtīšot vienu bildi ar rakstu jau salitku kopā. Degu nepacietīb'auzzināt, kuru bildi viņi būs izvēlējušies.

varvūt, ka jūs šito jau zinājāt, bet es ne.
( sākam lasīt! )

esmu darbā. bez manis šeit ir arī endrju un traumzug. Viņi abi, katrs savā krēslā, guļ.

varbūt sākseis vaļā arī te. Bet šodein biju patiešām pārsteigta. kat man nez kāpēc bija asociējusies ar tādu miermīlīgu, nedaudz sevī ierāvušos radījumu. Tāpēc šodien izlasītais ieraksts viņas journālā, kas ir atbilde uz ābeles ierasktu savā blogā (cīņas, cīņas!) mani, maigi sakot, ļoti pārsteidza. Zinu, ka tas, ko es domāju, te nav nekādā svarā, vienkārši gribējās domu piefiksēt. Proti, man izskatās, ka kat būtu vēdergraizes/menstruācijas/hvz kas, kas liekviņai ši tik agresīvi/emocionāli/saasināti sakāpināti visu uztvert. Varbūt, ka esmu kļūvis ļoti veca (ha ha), bet man kā lasītājam, izlasot viņas sarakstījumu, pluss vēl komentārus un viņas atbildes uz tiem, tiešām NEKAS nelikās tur TĀDS, lai reaģētu tik saasināti un nervozi. Nu goda vārds, liekas, ka kat būtu kaut kāds nervu sabrukums.

piedodiet, atvainojiet, bet man nezkāpēc viņu gribas salīdzināt ar antikrists. Un ne jau kaut kādu fizisko padarīšanu, bet emociju ziņā. Proti, imho, anti arī bieži sēž degunu iebāzis datorā un kauko smagi darās savās darīšanās. Īpaši nekur nejaucās un tā. Bet, kad nāk vaļā... tad pat nevainīgs teikums tiek uztverts ļoti asi un tad jādomā pie katra vārda, ko saku, (atvainojos, anti, ka tevi te salīdzinājumā iepinu un tā)