Šodien bija mūsu firmas Ziemassvētku/Jaungada tusiņa busiņa otrā daļa - sportošana svaigā gaisā. Braucām no rīta uz Žagarkalnu, ar domu slēpot.
Braucēji: es, antikrists, endrju alias devdeath un šefs.
Sagatavotības pakāpes:
es - pagājušajā gadā reiz ar slēpēm pa Baldones kalnu braukāju
antikrists- dziļā bērnībā ar mazām slēpītēm bik šlūkājusi, bet vispār iemaņas ar plēves braukšanu no Kronvalda parka kalniņa (tas, kurš aiz pieminekļa)
devdeath- nekāda
šefs - liela. Pat pa Alpiem dragājis

Bet kā gadījās, kā ne, izdomājām, ka brauksim ar dēli. Vārdu sakot mācīsimies snovot. Šajā ziņā visi no mums bija apaļas iesācējnulles. Vienīgi šefs bija netā palasījies www.snovboardabc.com. Gribējām ņemt instruktoru jeb tīčeru, kā es saku, bet nebija jamā uz vietas :/
Rezultāts:
It kā sākām braukt uzreiz no lielā kalna (es ar šefu), bet antikrists un devdeath kaut kā par drošāku vietu tomēr uzskatīja kalna galu, tāpēc ( tālāk )

Kas ir svariigaak: Būt pašam par sevi, vai ziedoties citam.
Kas ir savriigaak: Buut briivam, bet vienam?
Kas ir savriigaak: es vai tas otrs?